Pamatizglītības posmā bērns skolā pavada daudzus gadus, tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt ne tikai iespēju apgūt mācību saturu, bet arī vidi, kurā bērns var justies droši, saprast notiekošo un saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu.

Bērniem ar autismu nepieciešamais atbalsts var būt ļoti atšķirīgs – sākot no skaidrāk strukturētas mācību vides un pielāgotiem uzdevumiem līdz speciālā pedagoga, psihologa, logopēda, pedagoga palīga vai citu speciālistu iesaistei.

Jūsu iesaistei ir milzīga nozīme. Orientēties izglītības un atbalsta sistēmā ne vienmēr ir vienkārši. Taču vecāku zināšanām un iesaistei ir ļoti liela nozīme bērna skolas pieredzē. Esiet informēti par bērna tiesībām un pieejamajām atbalsta iespējām, jautājiet skolai par bērna vajadzībām un iesaistieties atbalsta plānošanā. Noderīga var būt arī saziņa ar citiem vecākiem, kuriem ir līdzīga pieredze – dalīšanās ar informāciju un praktiskiem risinājumiem var palīdzēt vieglāk orientēties sarežģītās situācijās.

Kāds vecuma posms ietilpst pamatizglītībā?

Latvijā pamatizglītībā parasti mācās bērni no 7 līdz aptuveni 16 gadu vecumam. Pamatizglītība ir obligāta, un tās apguve ilgst deviņus mācību gadus.

Pamatizglītības posmu iedala:

• 1.–6. klase – sākumskolas posms;

• 7.–9. klase – pamatskolas posms.

Pamatizglītības ieguve ir obligāta līdz brīdim, kad skolēns to ir ieguvis vai sasniedzis 18 gadu vecumu, ja mācības vēl tiek turpinātas.

Kas ir speciālās izglītības vajadzības (SIV)?
Speciālās izglītības vajadzības nozīmē, ka skolēnam izglītības procesā ir nepieciešams papildu atbalsts, pielāgojumi vai atbilstoši mācību vides risinājumi, ņemot vērā viņa spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli.

Speciālās izglītības vajadzības nav diagnoze. Tās raksturo to, kāds atbalsts bērnam nepieciešams, lai viņš varētu piedalīties mācību procesā un apgūt izglītības programmu.

Speciālās izglītības vajadzības var būt saistītas ar:

• redzes vai dzirdes traucējumiem;

• fiziskās attīstības traucējumiem;

• somatiskām saslimšanām;

• valodas traucējumiem;

• mācīšanās traucējumiem;

• garīgās veselības traucējumiem, uzvedības vai emocionālās attīstības grūtībām;

• garīgās attīstības traucējumiem;

• smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Atbilstoši bērna vajadzībām tiek izvēlēta piemērotākā izglītības programma un atbalsta pasākumi.

Vispārizglītojošā vai speciālā skola – kā darbojas sistēma?
Skolēni ar speciālām vajadzībām var mācīties vispārējās izglītības programmā ar nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem vai speciālās izglītības programmā.

Ja nepieciešams noteikt bērnam piemērotāko speciālās izglītības programmu, bērna attīstību, spējas un mācību vajadzības izvērtē pedagoģiski medicīniskā komisija (PMK).

Tomēr PMK atzinums nav nepieciešams ikviena atbalsta saņemšanai skolā. Ja bērnam ir mācīšanās vai attīstības grūtības, skola var nodrošināt atbalstu arī pēc izglītības iestādes speciālā pedagoga, psihologa, logopēda vai cita atbalsta speciālista izvērtējuma. Atbilstoši bērna vajadzībām var tikt izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”, kas paredz pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un individuālu atbalsta plānu katram izglītojamajam.

No 2025. gada 1. septembra ir spēkā Vispārējās izglītības likuma 53. pantā  grozījumi, kas paredz, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, bērniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, izglītība tiek nodrošināta speciālās izglītības programmās.

Vienlaikus izglītības iestādes izvēle ir vecāku vai aizbildņu tiesības un atbildība. Kaut arī PMK atzinumam ir būtiska nozīme, tas ir konsultatīvs dokuments, kas palīdz vecākiem un skolai izvēlēties piemērotāko izglītības ceļu, nevis uzliek par pienākumu obligāti izvēlēties speciālo skolu. Izglītības likums nosaka, ka uzņemšana skolā notiek, pamatojoties uz bērna vai viņa vecāku iesniegumu, bet uzņemšanas kārtību nosaka skolas dibinātājs (parasti pašvaldība).

Katrai skolai, kurā mācās bērns ar speciālām vajadzībām, atbilstoši nepieciešamībai jāplāno bērnam piemērotie mācību mērķi, atbalsta pasākumi un resursi. Tas var ietvert, piemēram, pedagoga palīgu, pielāgotus mācību materiālus vai speciālistu konsultācijas.

Vai skolēniem ir tiesības saņemt papildu atbalstu?
Latvijas Izglītības likuma 3. pantā teikts, ka katram bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kas pielāgota viņa spējām un vajadzībām. Tas nozīmē, ka skolai ir pienākums radīt tādus apstākļus, lai bērns varētu pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 53. pants nosaka, ka skolēniem ar speciālām vajadzībām jānodrošina individuāli pielāgota programma un nepieciešamais atbalsts.

Atkarībā no bērna vajadzībām atbalsts var ietvert:

• speciālā pedagoga palīdzību mācībās;

• logopēda vai psihologa konsultācijas;

• pedagoga palīga iesaisti ikdienas darbā un mācību stundās;

• pielāgotus mācību materiālus, tehniskos palīglīdzekļus vai pielāgotu mācību vidi;

• individuālu mācību plānu vai mācību slodzes pielāgošanu, ja tā nepieciešama.

Ja bērna vajadzības ir izvērtējusi pedagoģiski medicīniskā komisija (PMK), tās atzinums var būt pamats nepieciešamo atbalsta pasākumu un piemērotākās izglītības programmas noteikšanai. Savukārt skola atbilstoši bērna vajadzībām plāno un nodrošina nepieciešamo atbalstu.

Atbalsts nav privilēģija, bet bērna tiesības. Turklāt palīdzība skolā nav paredzēta tikai bērniem ar noteiktu diagnozi vai PMK atzinumu – atbalsts var būt nepieciešams arī tad, ja bērnam mācību laikā rodas mācīšanās, emocionālas vai citas grūtības.

Kā pieteikties palīdzībai vai atbalstam?
Ja bērnam rodas mācīšanās, attīstības vai emocionālas grūtības, pirmais solis ir vērsties bērna skolā. Vecāki var iesniegt skolai iesniegumu, lūdzot izvērtēt bērna vajadzības un nepieciešamo atbalstu.

Bērna vajadzību izvērtēšanā parasti iesaistās skolas atbalsta komanda – speciālais pedagogs, psihologs, logopēds, sociālais pedagogs un klases audzinātājs. Speciālisti veic pedagoģisko vai psiholoģisko izvērtējumu, lai noskaidrotu, kāds atbalsts bērnam būtu piemērotākais.

Kādu atbalstu skola var nodrošināt?
Pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, skola izstrādā individuālu atbalsta plānu. Tajā atbilstoši bērna vajadzībām var paredzēt speciālā pedagoga palīdzību, logopēda vai psihologa konsultācijas, pielāgotus mācību materiālus, asistenta vai pedagoga palīga iesaisti, kā arī nepieciešamos mācību vides vai slodzes pielāgojumus.

Šādu atbalstu skola var nodrošināt arī tad, ja bērnam nav PMK atzinuma.

Kad jāvēršas pedagoģiski medicīniskajā komisijā?
Ja skolā nodrošinātais atbalsts nav pietiekams vai nepieciešams izvērtēt, vai bērnam piemērotāka būtu speciālās izglītības programma, vecāki vai skola var vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā (PMK).

PMK veic padziļinātu bērna vajadzību izvērtēšanu un sagatavo atzinumu par ieteicamo izglītības programmu un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Pamatojoties uz skolas veikto izvērtējumu vai PMK atzinumu, skola izstrādā vai pārskata individuālo izglītības programmas apguves plānu, kurā nosaka, kā bērnam tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts mācību procesā.

Vecākiem ir tiesības iepazīties ar šo plānu, piedalīties tā veidošanā un kopā ar skolu sekot līdzi tā īstenošanai.

Kā notiek pāreja no pamatskolas uz vidējo izglītību?
Pēc 9. klases skolēni kārto valsts noslēguma pārbaudījumus. To mērķis ir novērtēt pamatizglītības programmas apguvi, un pārbaudījumu rezultāti ir saistīti ar apliecības par vispārējo pamatizglītību saņemšanu. Ar iegūto pamatizglītības dokumentu skolēns var turpināt mācības vidējās vispārējās vai profesionālās izglītības programmās.

Skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām pārbaudījumu norise var tikt pielāgota atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām.

Pielāgojumi var ietvert:

• papildu laiku darba izpildei;

• iespēju atbildēt mutiski;

• pārbaudījuma kārtošanu mazākā vai klusākā telpā;

• tehnisko palīglīdzekļu izmantošanu;

• citus individuālajām vajadzībām atbilstošus pārbaudījuma norises pielāgojumus.

Atsevišķos gadījumos skolēniem, kuri mācās pēc būtiski pielāgotas izglītības programmas vai individuālā izglītības programmas apguves plāna, zināšanas un prasmes var tikt vērtētas citā kārtībā.

Noteiktos gadījumos skolēnu var atbrīvot no valsts pārbaudījumu kārtošanas, piemēram, ja veselības stāvoklis vai ilgstoša slimība neļauj tajos piedalīties. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 31  “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”.

Atbrīvojumam nepieciešami attiecīgi dokumenti. Atkarībā no situācijas tas var būt ārsta speciālista vai ārstu konsīlija izraksts, ārstējošā ārsta izraksts akūtas saslimšanas gadījumā vai PMK atzinums normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Lēmumu par atbrīvojumu pieņem noteiktajā kārtībā. Šādos gadījumos skolas direktors izdod rīkojumu par atbrīvojumu. Parasti dokumenti jāiesniedz līdz 1. martam, bet akūtas saslimšanas gadījumā – līdz pārbaudījuma dienai.

Skolēns, kurš ir atbrīvots no eksāmeniem, var saņemt valsts atzītu pamatizglītības dokumentu, ja ir sekmīgi pabeidzis nepieciešamos mācību priekšmetus. Tas ļauj turpināt mācības vidējās vispārējās vai profesionālās izglītības programmās. Tomēr konkrētām izglītības iestādēm var būt savas uzņemšanas prasības, tādēļ tās ieteicams noskaidrot savlaicīgi.

Pirms tiek lemts par atbrīvojumu no pārbaudījumiem, situāciju ir vērts pārrunāt ar skolas atbalsta komandu. Daudzos gadījumos iespējams atrast piemērotus pārbaudījuma norises pielāgojumus, lai skolēns varētu parādīt savas zināšanas sev piemērotā veidā.

Kur iespējams turpināt mācības pēc 9. Klases?
Pēc pamatizglītības iegūšanas skolēns var turpināt mācības vidējās vispārējās izglītības iestādē vai profesionālās izglītības iestādē. Uzņemšanu regulē  Ministru kabineta noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”. 

Konkrētā skola vai pašvaldība var noteikt papildu uzņemšanas kritērijus, piemēram, prasības attiecībā uz vērtējumiem, motivācijas sarunu vai iestājpārbaudījumu noteiktos mācību priekšmetos. Tāpēc izvēlētās skolas uzņemšanas prasības svarīgi noskaidrot laikus.

Skolēniem ar speciālām vajadzībām ir svarīgi savlaicīgi pārrunāt ar nākamo izglītības iestādi nepieciešamā atbalsta turpināšanu. Ja skolēnam jau ir noteikti atbalsta pasākumi, būtiska ir informācijas apmaiņa starp skolēnu, vecākiem, pašreizējo skolu un nākamo izglītības iestādi, lai, mainoties skolai, nepieciešamais atbalsts nepārtrūktu.

Ko nozīmē pieejamība skolā bērniem ar autismu?
Pieejamība skolā nozīmē ne tikai to, ka bērnam ir iespēja apmeklēt skolu un mācīties, bet arī to, ka tiek radīti apstākļi, kuros viņš var droši, saprotami un līdzvērtīgi piedalīties gan mācību procesā, gan skolas sociālajā dzīvē.

Bērniem ar autismu pieejamība var ietvert vairākus savstarpēji saistītus aspektus:

Fiziskā un sensorā pieejamība – droša un bērna vajadzībām piemērota vide. Tas var nozīmēt samazinātu trokšņa līmeni, piemērotu apgaismojumu un iespēju izmantot klusu, drošu vietu, kur bērns var atpūsties vai atgūt līdzsvaru.

Informatīvā pieejamība – strukturēta un vizuāli saprotama informācija. Bērnam var palīdzēt, piemēram, dienas plāns un piktogrammas, īsas un konkrētas instrukcijas, paredzama mācību vide un konsekventa kārtība.

Sociālā un emocionālā pieejamība – droša komunikācijas vide un skolotāju un citu skolēnu izpratne par autismu. Mācību procesā ir svarīgi ņemt vērā konkrētā bērna vajadzības, tostarp jutīgumu pret pārmaiņām, skaņām vai sociālajiem stimuliem.

Pieejamība nav tikai fiziskas vides pielāgošana. Tā ietver arī attieksmi, komunikāciju, mācību procesa organizēšanu un atbalsta pasākumus. Bērniem ar autismu īpaši nozīmīga var būt paredzamība un strukturētība, kas palīdz mazināt trauksmi un atvieglo iesaistīšanos mācību procesā.

Skolai ir jāizvērtē, vai vide, mācību materiāli un pieejamais atbalsts atbilst bērna vajadzībām, un nepieciešamības gadījumā jāmeklē risinājumi sadarbībā ar skolas atbalsta komandu un citiem speciālistiem. Mērķis ir nodrošināt, lai bērns ar autismu varētu ne tikai apmeklēt skolu, bet arī mācīties, justies droši un pilnvērtīgi piedalīties skolas dzīvē.

Kā veidot iekļaujošu klases vidi?
Iekļaujošā klasē ikviens bērns ir līdzvērtīgs klases kopienas dalībnieks. Lai bērns ar autismu justos droši, pieņemts un piederīgs, svarīga ir ne tikai pedagogu un atbalsta speciālistu iesaiste, bet arī tas, kāda attieksme un savstarpējās attiecības veidojas klasē.

Pieņemšana un izpratne ne vienmēr rodas pašas no sevis. Skolotājs var palīdzēt veidot vidi, kurā par cilvēku dažādību tiek runāts dabiski un bērnu vecumam atbilstošā veidā. Sākumskolā tās var būt sarunas, stāsti, spēles un grāmatas par draudzību un atšķirībām, savukārt vecākajās klasēs – sarunas par cieņu, iekļaušanu un cilvēktiesībām.

Svarīgi palīdzēt skolēniem saprast, ka cilvēki var atšķirīgi uztvert apkārtējo vidi, sazināties, mācīties un reaģēt dažādās situācijās. Piemēram, kādam var būt grūtāk saprast citu cilvēku emocijas, kādam var būt nepieciešams ilgāks laiks atbildes sniegšanai, bet citam var būt grūti atrasties skaļā vidē.

Klases saliedēšanos var veicināt arī kopīgi uzdevumi un projekti, kuros katrs bērns var izmantot savas stiprās puses un dot savu ieguldījumu kopīga mērķa sasniegšanā. Tas palīdz bērniem ieraudzīt ne tikai savstarpējās atšķirības, bet arī to, ko katrs spēj un var dot citiem.

Bērniem var mācīt arī pavisam praktiskus savstarpējās komunikācijas principus – runāt skaidri un mierīgi, dot otram laiku atbildēt, nepieciešamības gadījumā atkārtot vai paskaidrot uzdevumu un palīdzēt orientēties nepazīstamā situācijā. Šādas prasmes var apgūt, pārrunājot dažādas ikdienas situācijas un kopīgi meklējot piemērotākos rīcības veidus.

Iekļaujošas klases vides veidošana nav viena saruna vai atsevišķa aktivitāte. Tas ir pastāvīgs darbs pie klases kultūras, kurā tiek veicināta cieņa, draudzība, sadarbība un izpratne par dažādību.

Skolas vadības, pedagogu un atbalsta personāla uzdevums ir rūpēties, lai šie principi darbotos arī ikdienā – lai bērns ar autismu ne tikai mācītos vienā klasē ar saviem vienaudžiem, bet arī justos tajā piederīgs, drošs un pieņemts.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.compass.marsalapitvany.hu