Pirmsskolas gadi ir nozīmīgs bērna attīstības posms, kurā veidojas valodas, komunikācijas, sociālās, pašaprūpes un mācīšanās prasmes. Bērniem ar autismu šajā laikā īpaši svarīga var būt bērna vajadzībām pielāgota vide, individuāla pieeja un savlaicīgs speciālistu atbalsts.

Vecākiem ir svarīgi zināt, kādas ir bērna tiesības pirmsskolā, kā saņemt nepieciešamo atbalstu, kad var būt nepieciešama pedagoģiski medicīniskās komisijas izvērtēšana un kā sagatavoties pārejai no bērnudārza uz skolu.

Kāds vecuma posms ietilpst pirmsskolas izglītībā?
Pirmsskolas izglītība Latvijā aptver laiku no bērna agrīnās bērnības līdz pamatizglītības uzsākšanai. Tās mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un sagatavot viņu mācībām skolā.

Saskaņā ar Izglītības likuma 4. Pantu, no piecu gadu vecuma bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta. Tas nozīmē, ka kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit pieci gadi, viņam jāuzsāk obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguve. Pirmsskolas programmas tiek īstenotas pašvaldību un privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī skolās, kurās izveidotas pirmsskolas grupas.

Pašvaldībai pirmsskolas izglītības pieejamība jānodrošina arī bērniem no pusotra gada vecuma, ja vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji to vēlas. Līdz piecu gadu vecumam bērnudārza apmeklēšana nav obligāta.

Pirmsskolas izglītības posms parasti turpinās līdz septiņu gadu vecumam, kad bērns uzsāk mācības 1. klasē. Atkarībā no bērna attīstības pamatizglītības apguvi iespējams sākt arī agrāk vai atlikt līdz astoņu gadu vecumam. 

Pirmsskolas posmu var iedalīt trīs vecumposmos:

• 1,5-3 gadi – adaptācija, pašaprūpes iemaņu un valodas pamatu attīstība;

• 3-5 gadi – valodas, domāšanas un sociālo prasmju attīstība;

• 5-7 gadi – sagatavošanās skolai, attīstot mācīšanās prasmes, uzmanību, patstāvību un citas skolai nepieciešamās iemaņas.

Vai bērnam pirmsskolā ir tiesības saņemt papildu atbalstu?
Bērnam pirmsskolā ir tiesības saņemt pedagoģisku un psiholoģisku atbalstu, kas nepieciešams viņa attīstībai un līdzdalībai mācību procesā. Šīs tiesības izriet no vispārīgajiem izglītības principiem, kas noteikti Izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”.

Pirmsskolas pedagogs novēro bērna attīstību un sadarbībā ar vecākiem nodrošina individuālu pieeju. Ja nepieciešams, var tikt piesaistīts logopēds, psihologs vai cits speciālists. Šādu atbalstu iespējams sniegt arī bez PMK atzinuma, ja tas ietilpst pirmsskolas izglītības iestādes iespējās.

Ja bērnam ir būtiskākas attīstības vai mācīšanās grūtības, pirmsskola var ieteikt vecākiem vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai izvērtētu bērna vajadzības un piemērotāko izglītības programmu vai atbalsta pasākumus.

Pirmsskolā tiek veikta piecgadīgo bērnu attīstības izvērtēšana, lai savlaicīgi pamanītu bērnus, kuriem var būt nepieciešams papildu atbalsts.

Izvērtēšanā tiek ņemta vērā bērna:

• sociālā un emocionālā attīstība;

• valodas un runas prasmes;

• izziņas un matemātikas prasmes;

• dabaszinātņu izpratne;

• kultūras izpratne un mākslinieciskā pašizpausme;

• fiziskā attīstība un pašaprūpe.

Pamatojoties uz izvērtējumu, vecāki un pirmsskolas izglītības iestāde var vienoties par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Lai gan piecgadīgo bērnu izvērtēšana ir noteikta kā obligāta visās pirmsskolas izglītības iestādēs, tās efektivitāte praksē ir nevienmērīga — dažās pašvaldībās trūkst speciālistu vai sistemātiskas datu apkopošanas par rezultātiem. Šo izaicinājumu risināšanai Valsts kanceleja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā inovatīvu risinājumu BAASIK – Bērnu agrīnās attīstības atbalsta sistēmu izglītības kvalitātes celšanai. Projekta mērķis ir uzlabot bērnu attīstības izvērtēšanas kvalitāti, vienot datu vākšanu un stiprināt atbalsta pasākumu plānošanu pirmsskolas un sākumizglītības posmā.

Kā pieteikties atbalstam pirmsskolā?
Atbalsts bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs tiek nodrošināts sadarbībā starp vecākiem, pedagogu un, ja nepieciešams, speciālistiem vai pašvaldību.

Ja bērnam ir grūtības, piemēram, valodas attīstībā, uzvedībā, saskarsmē vai mācīšanās procesā, pedagogs var izvērtēt bērna prasmes, informēt par iestādē pieejamo speciālistu palīdzību un kopā ar vecākiem vienoties par individuāliem atbalsta pasākumiem. Šādam atbalstam ne vienmēr nepieciešams īpašs atzinums vai citi formāli dokumenti.

Ja grūtības ir izteiktākas un ar pirmsskolā pieejamo pedagoģisko atbalstu nepietiek, var būt nepieciešama padziļināta izvērtēšana. Pirmsskola var ieteikt konsultēties ar logopēdu, psihologu, neirologu vai citu speciālistu, sagatavot bērna raksturojumu un ieteikt vecākiem vērsties PMK.

Ja pēc PMK izvērtējuma bērnam nepieciešams papildu atbalsts, pirmsskolas izglītības iestāde var organizēt speciālistu nodarbības, izstrādāt individuālo atbalsta plānu un nepieciešamības gadījumā risināt arī pedagoga palīga vai asistenta nodrošināšanu.

Praksē visefektīvāk atbalsts tiek nodrošināts, ja visas iesaistītās puses sadarbojas — tas palīdz novērst grūtības pirms tās kļūst par šķērsli mācību procesam.

Kā notiek pāreja no bērnudārza uz skolu?
Pāreja uz skolu notiek pakāpeniski. Pirmsskolas uzdevums ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas mācību uzsākšanai 1. klasē, savukārt vecāki izvēlas bērnam piemērotu skolu un veic nepieciešamo pieteikšanos.

Pirmsskolas izglītības posmā (īpaši no 5 līdz 7 gadu vecumam) bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu, kas saskaņota ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”. Pirmsskolas posmā bērns attīsta valodas un komunikācijas prasmes, spēju sadarboties, izpratni par apkārtējo pasauli, kā arī pašaprūpi, patstāvību un atbildību.

Pirmsskolas noslēgumā pedagogs apkopo informāciju par bērna sasniegumiem un attīstību. Tas nav eksāmens, un bērna pāreja uz skolu nav atkarīga no viena formāla testa vai vērtējuma. Bērna attīstība tiek vērtēta, ņemot vērā viņa individuālo progresu.

Kas nepieciešams, lai pieteiktu bērnu skolā?
Lai bērns uzsāktu mācības skolā, vecākiem jāiesniedz pieteikums izvēlētajā skolā. Atkarībā no pašvaldības to iespējams izdarīt elektroniski vai klātienē.

Piesakot bērnu skolā, var būt nepieciešami arī:

• bērna dzimšanas apliecības kopija;

• ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli (veidlapa Nr. 027/u);

• informācija par iepriekš apgūto pirmsskolas izglītības programmu - pirmsskolas izglītības iestādes sagatavots izraksts vai raksturojums.

Bērnu uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi”.

Ja bērnam pirmsskolā ir bijis noteikts individuālais atbalsta plāns vai PMK atzinums, skola var lūgt papildu informāciju par bērna attīstību un nepieciešamo atbalstu, lai palīdzību varētu turpināt arī pamatizglītības posmā.

Kā palīdzēt bērnam veiksmīgi pāriet no bērnudārza uz skolu?
Lai pāreja būtu pēc iespējas veiksmīgāka, būtiska ir sadarbība starp vecākiem, pirmsskolu un skolu:

• pirmsskolas pedagogs pārrunā ar vecākiem bērna stiprās puses un jomas, kurās nepieciešams papildu atbalsts;

• skola, uzņemot bērnu, var izstrādāt pārejas plānu, īpaši tad, ja bērnam ir speciālas vajadzības;

• pašvaldība nodrošina, lai bērnam nepieciešamais atbalsts, piemēram, logopēda vai speciālā pedagoga palīdzība, būtu pieejams arī skolā.

Izglītības likuma 17. pants nosaka pašvaldības pienākumu nodrošināt iespēju bērniem iegūt pirmsskolas un pamatizglītību, kā arī nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus izglītojamajiem un viņu ģimenēm.

Vai bērniem ar autismu ir īpašas tiesības pārejas laikā uz skolu?
Bērniem ar autismu nav noteiktas īpašas tiesības vai atsevišķas pārejas kārtības, jo Latvijas normatīvajos aktos nav izdalītas atsevišķas “autisma programmas” vai likumā definēta “autisma kategorija.” Tā vietā bērni ar autismu tiek iekļauti plašākā grupā – izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kā to nosaka Izglītības likuma 1. panta 22. punkts. Šajā likuma pantā paredzēts, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir tie, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi izglītības ieguvei, neatkarīgi no diagnozes.

Tas nozīmē, ka atbalsts tiek noteikts, ņemot vērā konkrētā bērna individuālās vajadzības, nevis tikai autisma diagnozi. Diviem bērniem ar autismu nepieciešamais atbalsts var būt ļoti atšķirīgs – vienam var būt nepieciešams pedagoga palīgs, citam vizuāli strukturēta mācību vide, logopēda atbalsts vai iespēja mācīties mazākā grupā. 

Pāreja uz skolu bērniem ar autismu notiek tāpat kā citiem bērniem – pamatizglītības apguve parasti tiek sākta tajā kalendārajā gadā, kad bērnam aprit septiņi gadi. Atkarībā no bērna veselības stāvokļa un sagatavotības skolas gaitas iespējams sākt arī agrāk vai vēlāk. 

Kā tiek plānots bērnam nepieciešamais atbalsts?
Lai pāreja uz skolu būtu piemērota konkrētā bērna vajadzībām:

• pirmsskolas pedagogs un speciālisti sagatavo bērna raksturojumu un attīstības izvērtējumu;

• ja nepieciešams, vecāki var vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā (PMK), lai saņemtu ieteikumus par piemērotāko izglītības programmu un atbalsta pasākumiem;

• pamatojoties uz PMK atzinumu, skola nodrošina bērnam nepieciešamo atbalstu izglītības procesā.

Veiksmīgai pārejai būtiska ir sadarbība starp vecākiem, pirmsskolu un skolu, lai bērnam nepieciešamais atbalsts, sākoties skolas gaitām, nepārtrūktu.

Ja bērns pirmsskolā apguvis vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, pārejas procesā tiek izvērtēts, vai arī turpmāk tā ir bērnam piemērota vai nepieciešams papildu atbalsts. Lēmums par piemērotāko izglītības programmu un atbalstu tiek balstīts bērna individuālajā izvērtējumā un sadarbībā ar ģimeni, nevis tikai diagnozē.

Kā tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības pieejamība bērniem ar autismu?
Pieejamība pirmsskolas izglītībā nozīmē, ka ikvienam bērnam, arī bērnam ar autismu, ir iespēja apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pilnvērtīgi piedalīties izglītības procesā.

Bērna tiesības uz izglītību un nepieciešamo atbalstu nosaka vairāki normatīvie akti, tostarp Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 556, kas paredz vides un mācību satura pielāgošanu, atbalsta personāla iesaisti un individuālu atbalsta plānošanu.

Ko pieejamība nozīmē praksē?
Fiziskā pieejamība – bērnam ir tiesības uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē savā pašvaldībā. Videi jābūt drošai un bērnam saprotamai. Bērnam ar autismu tas var nozīmēt, piemēram, vizuāli strukturētu vidi, paredzamu dienas kārtību un iespēju mazināt sensoro pārslodzi.

Pedagoģiskā un atbalsta pieejamība – bērnam ir iespēja mācīties kopā ar vienaudžiem un saņemt savām vajadzībām atbilstošu pedagoģisko atbalstu. Tā nodrošināšanā var iesaistīties pirmsskolas pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, psihologs un citi speciālisti. Ja nepieciešams, bērnam var tikt izstrādāts individuālais atbalsta plāns.

Organizatoriskā un institucionālā pieejamība – pašvaldībai jānodrošina pirmsskolas izglītības pieejamība un atbalsta pasākumu finansēšana. Ja pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē nav vietas, bērns var apmeklēt privāto pirmsskolu, un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pašvaldība sedz izmaksas.

Pieejamība nenozīmē atsevišķu grupu vai programmu
Bērnam ar autismu nav automātiski jāmācās atsevišķā grupā vai speciālā izglītības programmā. Atbalsts tiek plānots atbilstoši konkrētā bērna vajadzībām:

• bērna vajadzības tiek izvērtētas individuāli;

• tiek pielāgota vide un mācību process;

• vecāki tiek iesaistīti atbalsta plāna izstrādē;

• nepieciešamais atbalsts var tikt nodrošināts arī bez autisma diagnozes vai PMK atzinuma.

Kā veidot iekļaujošu vidi grupā, kurā ir bērns ar autismu?
Pirmsskolas izglītības iestādes uzdevums ir ne tikai nodrošināt nepieciešamo atbalstu bērnam ar autismu, bet arī veidot drošu un iekļaujošu vidi visai grupai. Bērniem jau pirmsskolas vecumā iespējams palīdzēt saprast, ka cilvēki ir dažādi, kā arī mācīt cieņpilnu saskarsmi, sadarbību un empātiju.

Pedagogam ir būtiska loma tajā, kā bērni uztver un pieņem atšķirības. Ikdienas situācijās ar bērniem var pārrunāt, ka cilvēkiem var būt dažādas vajadzības – viens runā skaļāk, cits klusāk, kādam nepatīk apskāvieni, bet citam ir svarīga noteikta kārtība. Pedagogs var veicināt sadarbību kopīgās rotaļās un ar savu piemēru parādīt, kā ar pacietību un sapratni reaģēt situācijās, kad kāds bērns uzvedas vai komunicē citādi. Svarīga ir arī sadarbība ar vecākiem, lai bērni saņemtu saprotamu informāciju par to, kā atbalstīt vienaudzi, piemēram, ja viņš ir pārstimulēts vai satraukts.

Kā par dažādību runāt ar bērniem?
Par atšķirībām un iekļaušanu iespējams runāt bērniem saprotamā un viņu vecumam atbilstošā veidā. Piemēram:

• lasīt un pārrunāt grāmatas par draudzību, atšķirībām un iekļaušanu;

• rotaļās veidot situācijas, kurās bērni mācās sadarboties arī tad, ja kāds dara lietas citādi;

• runāt par emocijām, izmantojot emociju kartītes, mīmiku un citus vizuālos materiālus;

• veidot aktivitātes, kas palīdz bērniem pamanīt un pieņemt cilvēku dažādību.

Šāda pieeja palīdz bērniem saprast, ka atšķirības ir dabiska mūsu ikdienas daļa. Mērķis nav mācīt bērniem “palīdzēt” vienaudžiem no pārākuma pozīcijas, bet gan veidot draudzību, savstarpēju cieņu un līdzdalību.

Kādi speciālisti var palīdzēt?
Ja grupā ir bērns ar autismu, nepieciešamības gadījumā pirmsskolas izglītības iestāde var iesaistīt arī citus speciālistus. Speciālais pedagogs var palīdzēt pielāgot mācību materiālus un rotaļas, psihologs – veicināt izpratni par dažādību un atbalstīt pedagogu, savukārt logopēds vai ergoterapeits var palīdzēt rast piemērotākos veidus savstarpējai komunikācijai un sadarbībai ikdienā.

Esiet neatlaidīgi! Bērnudārza posms liek pamatus bērna turpmākajai attīstībai. Ja redzat, ka bērnam kaut kas sagādā grūtības vai trūkst nepieciešamā atbalsta, nevilcinieties par to runāt un lūgt palīdzību. Vecāki ir sava bērna balss un nozīmīgākie interešu aizstāvji vidē, kurā veidojas komunikācijas un sociālo prasmju pamati. Sadarbojieties ar pedagogiem un speciālistiem un jautājiet par iespējām nodrošināt bērnam nepieciešamo atbalstu.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.unsplash.com