Projektu jaunumi
Compass
Invaliditātes statuss cilvēkiem ar autismu
Invaliditātes statuss nav saistīts tikai ar diagnozi. Tā noteikšanā būtiski ir tas, kā veselības traucējumi ietekmē cilvēka funkcionēšanu ikdienā, pašaprūpi, mācības, darbu un iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē.
Autisma diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka bērnam vai pieaugušajam automātiski tiks noteikta invaliditāte. Vienlaikus invaliditātes statuss var būt nozīmīgs, lai saņemtu valsts un pašvaldības nodrošināto finansiālo, sociālo un praktisko atbalstu.
Kas ir invaliditāte?
ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām invaliditāte tiek skatīta ne tikai saistībā ar cilvēka veselības stāvokli. Tā rodas arī mijiedarbībā ar apkārtējās vides un attieksmes šķēršļiem, kas var ierobežot cilvēka iespējas pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.
Savukārt Latvijas Invaliditātes likumā invaliditāte definēta kā ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē cilvēka fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma invaliditātes grupās.
Pieaugušajiem darbspējīgā vecumā atkarībā no funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes nosaka:
I invaliditātes grupu – ļoti smaga invaliditāte;
II invaliditātes grupu – smaga invaliditāte;
III invaliditātes grupu – mēreni izteikta invaliditāte.
Kas nosaka invaliditāti?
Invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), izvērtējot iesniegtos medicīniskos un citus dokumentus.
Parasti ekspertīze notiek bez cilvēka klātbūtnes. Personu var pieaicināt, ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai iesniegtā informācija ir pretrunīga. Invaliditātes ekspertīzi parasti veic, ja veselības traucējumu dēļ cilvēks ārstējies vismaz sešus mēnešus un ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi. Tomēr ekspertīzi iespējams veikt arī agrāk, ja veselības traucējumi ir nepārejoši un funkcionēšanas ierobežojumi uzskatāmi par stabiliem.
Ja bērnam noteikta autiskā spektra traucējumu diagnoze, sešu mēnešu nogaidīšanas periods var nebūt nepieciešams.
Kā tiek vērtēta invaliditāte?
Invaliditātes noteikšanā būtiska nozīme ir ne tikai diagnozei, bet arī tam, kā veselības traucējumi ietekmē cilvēka funkcionēšanu ikdienā. Pieaugušajiem invaliditātes novērtēšanā tiek piemērota Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija (SFK). Tiek vērtēti veselības traucējumu radītie funkcionēšanas ierobežojumi, nevis tikai diagnozes esamība. Tāpēc cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi invaliditātes ekspertīzes rezultāts var atšķirties – invaliditāti var noteikt vai nenoteikt, kā arī var tikt noteiktas atšķirīgas invaliditātes grupas.
Bērnu un pieaugušo invaliditātes novērtēšanas pieeja atšķiras. Bērniem invaliditātes ekspertīzē lielāka uzmanība tiek pievērsta veselības traucējumiem jeb diagnozei, savukārt, sasniedzot pilngadību, tiek vērtēti veselības traucējumu radītie funkcionēšanas ierobežojumi.
Tāpēc, jaunietim ar autismu sasniedzot 18 gadu vecumu, invaliditātes statuss un līdz ar to arī pieejamās atbalsta iespējas var mainīties. Ir svarīgi, lai dokumentos būtu pēc iespējas precīzi atspoguļotas jaunieša funkcionēšanas grūtības un nepieciešamais atbalsts ikdienā.
Uz cik ilgu laiku nosaka invaliditāti?
Bērnam invaliditāti var noteikt uz vienu, diviem vai pieciem gadiem. Noteiktos gadījumos invaliditāti var noteikt arī līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – ja līdz pilngadībai atlikuši mazāk nekā 12 mēneši vai bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte nepārtraukti bijusi noteikta vismaz vienu gadu. Ja bērnam vienīgā diagnoze ir autisms, pirmreizēji invaliditāti visbiežāk var noteikt uz vienu vai diviem gadiem.
Pieaugušajiem invaliditāti var noteikt uz vienu, diviem vai pieciem gadiem vai uz mūžu. Invaliditāti uz mūžu var noteikt, ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte šo ierobežojumu dēļ nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus vai ir pamats uzskatīt, ka tā nepārtraukti būs nosakāma ilgāk par pieciem gadiem.
VDEĀVK atzinumi par papildu atbalsta nepieciešamību bērnam ar invaliditāti
Papildus invaliditātes noteikšanai VDEĀVK var izvērtēt, vai bērnam nepieciešams papildu atbalsts, un izsniegt attiecīgu atzinumu.
Atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību
Atkarībā no bērna veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma VDEĀVK var izsniegt atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Šāds atzinums var dot iespēju:
saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē bērnam no 5 gadu vecuma;
saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam;
personai, kura kopj bērnu, pieprasīt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu;
saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.
Kad var noteikt īpašas kopšanas nepieciešamību?
Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz, ja bērna veselības traucējumi un funkcionēšanas ierobežojumi atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Bērniem ar autismu un biežākajiem blakustraucējumiem tie var būt, piemēram:
dziļi vai smagi intelektuālās attīstības traucējumi;
vidēji smagi intelektuālās attīstības traucējumi kombinācijā ar autismu;
autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību;
izteikts hiperkinētisks sindroms;
noteikta smaguma un biežuma epilepsijas lēkmes;
vidēji smagi intelektuālās attīstības traucējumi kombinācijā ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem, noteikta smaguma epilepsijas lēkmēm, terapijas rezistentu urīna vai fekāliju nesaturēšanu vai noteiktām smagām somatiskām saslimšanām.
Šeit uzskaitīta tikai daļa no kritērijiem, kas var būt aktuāli bērniem ar autismu un biežākajiem blakustraucējumiem. Pilns kritēriju saraksts īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai pieejams Ministru kabineta noteikumu Nr. 805 4. Pielikumā.
Kas ir negatīvisms un stereotipa uzvedība?
Negatīvisms un stereotipa uzvedība nav atsevišķas diagnozes, bet gan uzvedības īpatnības, kas var būt sastopamas cilvēkiem ar autismu. Negatīvisms var izpausties kā nereaģēšana uz apkārtējās vides prasībām, izteikta pretestība, agresija pret sevi vai citiem, kā arī bēgšana no situācijas. Šādas izpausmes var būtiski apgrūtināt cilvēka iesaistīšanos ikdienas aktivitātēs, komunikāciju un pielāgošanos dažādām situācijām.
Stereotipa uzvedība ir atkārtotas, vienveidīgas kustības vai darbības. Ja šāda uzvedība būtiski ietekmē bērna ikdienas funkcionēšanu un ierobežo viņa iespējas piedalīties citās aktivitātēs, tā var tikt ņemta vērā, izvērtējot īpašas kopšanas nepieciešamību.
Kā sagatavot dokumentus īpašas kopšanas izvērtēšanai?
Lai bērnam varētu noteikt īpašas kopšanas nepieciešamību, būtiska ir ne tikai diagnoze, bet arī tas, cik lielā mērā bērna funkcionēšanas grūtības ietekmē viņa ikdienu un cik daudz palīdzības vai uzraudzības viņam nepieciešams.
Tāpēc dokumentos svarīgi precīzi un konsekventi aprakstīt bērna funkcionēšanu, uzvedību, spēju veikt ikdienas aktivitātes un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības.
Galvenie priekšnoteikumi:
Atbilstoša diagnoze. Psihiatram nosūtījumā jānorāda diagnoze vai diagnozes, kas var būt pamats īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai.
Psihiatra atzinums. Tajā skaidri jāapraksta, ja bērnam ikdienas aktivitātēs nepieciešama nepārtraukta palīdzība vai uzraudzība un/vai ir negatīvisms un stereotipa uzvedība, kas būtiski ietekmē bērna funkcionēšanu un rada nepieciešamību pēc papildu palīdzības vai aprūpes. Nosūtījumā jānorāda arī, ka VDEĀVK tiek lūgts izvērtēt īpašas kopšanas nepieciešamību.
Klīniskā psihologa atzinums. Tajā jābūt izvērtētam un aprakstītam bērna kognitīvās un emocionālās funkcionēšanas līmenim, uzvedības pazīmēm, sociālajām prasmēm un pašaprūpes spējām. Tas palīdz sniegt pilnīgāku priekšstatu par bērna ikdienas vajadzībām.
Kā saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē?
Lai bērns saņemtu asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, viņa likumiskajam pārstāvim ar iesniegumu jāvēršas izglītības iestādē.
Asistenta pakalpojumu var saņemt bērns ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem, kuram VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību un kurš mācās:
pirmsskolas izglītības iestādē;
vispārējās pamatizglītības iestādē;
profesionālās pamatizglītības iestādē;
arodizglītības iestādē;
vispārējās vidējās izglītības iestādē;
profesionālās vidējās izglītības iestādē.
Pakalpojums nav paredzēts speciālās izglītības iestādēs, kurās ir internāts.
Ja jaunietis izglītības iegūšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, viņš var turpināt saņemt jau piešķirto asistenta pakalpojumu līdz attiecīgā mācību gada beigām.
Asistenta pakalpojuma saņemšana pašvaldībā
Lai bērns saņemtu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, viņa likumiskajam pārstāvim ar iesniegumu jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.
Asistenta pakalpojumu var saņemt bērns ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem, kuram VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Asistents sniedz atbalstu bērna aktivitātēm ārpus mājokļa.
Bērnam ar invaliditāti asistenta pakalpojums pieejams 80 stundas mēnesī. Ja bērns regulāri, ne retāk kā reizi nedēļā, saņem medicīniskas procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, asistenta pakalpojuma apjomu var palielināt līdz 100 stundām mēnesī.
Iesniedzot pieteikumu sociālajā dienestā, jāpievieno dokumenti, kas apliecina saņemto pakalpojumu veidu, skaitu un biežumu. Tie var būt, piemēram, fizioterapija, vingrošana, programmas “Atbalstīt ceļā” pasākumi, radošās darbnīcas, atbalsta grupas un citi rehabilitācijas pakalpojumi.
Plašāka informācija šeit.
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu var saņemt persona, kura kopj bērnu, kam ir noteikta invaliditāte un VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.
Pabalstu var saņemt:
viens no bērna vecākiem;
aizbildnis;
persona, kura faktiski kopj bērnu, tostarp audžuģimene.
Pabalsts paredzēts ģimenēm, kurās bērnam funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama īpaša kopšana un pastāvīgs atbalsts ikdienā.
2025. gadā pabalsta apmērs ir 413,43 euro mēnesī.
Invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes saņemšana
Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti var saņemt bērns līdz 18 gadu vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Lai saņemtu karti, bērna likumiskajam pārstāvim ar iesniegumu jāvēršas CSDD klientu apkalpošanas centrā. Karti iespējams saņemt visos CSDD klientu apkalpošanas centros.
Atzinums transporta izdevumu kompensēšanai
Dažiem bērniem ar autismu pārvietošanās sabiedriskajā transportā var būt īpaši apgrūtināta apkārtējās vides stimulu, drūzmas, neparedzamības un citu apstākļu dēļ. Atsevišķās situācijās tas var radīt arī drošības riskus, piemēram, bērns var izrauties un aizskriet, pazust vai liela distresa laikā kļūt agresīvs pret sevi vai citiem.
Ja ir konstatētas atbilstošas indikācijas, VDEĀVK var izsniegt atzinumu transporta izdevumu kompensēšanai bērnam ar invaliditāti.
Atzinumu var saņemt arī bērni, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi, kas izpaužas ar atkārtotu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
Pabalstu var saņemt persona, kuras bērnam ir noteikta invaliditāte un VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.
Plašāka informācija un pieteikšanās šeit.
2025. gadā pabalsta apmērs ir 105,00 eiro par katru pilnu sešu mēnešu periodu.
Atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību
Pavadoņa pakalpojums paredzēts, lai sniegtu atbalstu, pārvietojoties ārpus mājokļa, bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem, kuriem VDEĀVK izsniegusi atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.
Pavadoņa pakalpojumu var saņemt, ja:
bērns ir vecumā no 5 līdz 18 gadiem;
VDEĀVK nav izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;
bērns nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā;
bērns neatrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā vai stacionārā ārstniecības iestādē;
bērnam ir būtiski pārvietošanās traucējumi;
bērns atbilst vismaz vienam no papildu kritērijiem – ir noteiktas medicīniskās indikācijas transporta izdevumu kompensēšanai, ir noteikta biežuma epilepsijas lēkmes, vidēji smagi intelektuālās attīstības traucējumi vai smagi redzes traucējumi.
Pavadoņa pakalpojumu piešķir 60 stundas mēnesī, un ģimene šīs stundas var izmantot atbilstoši savām vajadzībām, organizējot pavadoņa piesaisti.
Plašāka informācija šeit.
Kā pieteikt bērnu ar AST invaliditātes ekspertīzei?
Bērnu, kuram sertificēts psihiatrs noteicis autiskā spektra traucējumu (AST) diagnozi, var pieteikt invaliditātes ekspertīzei VDEĀVK.
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, jāiesniedz:
vecāka vai aizbildņa aizpildīts iesniegums;
ārsta speciālista – psihiatra vai neirologa – vai ģimenes ārsta nosūtījums;
ģimenes ārsta slēdziens;
klīniskā psihologa atzinums;
izglītības iestādes sagatavots bērna raksturojums.
Papildus var pievienot arī citu speciālistu atzinumus, piemēram, ergoterapeita, neirologa, psihiatra, audiologopēda, logopēda, alergologa vai fizioterapeita atzinumu. Ergoterapeita atzinums ir īpaši vēlams, ja vienlaikus tiek lūgts izvērtēt arī īpašas kopšanas nepieciešamību.
Kā iesniegt dokumentus VDEĀVK?
Dokumentus invaliditātes ekspertīzei var iesniegt ārstējošais ārsts, kurš sagatavo nosūtījumu, vai bērna vecāks vai likumiskais pārstāvis.
Dokumentus var iesniegt:
personīgi kādā no VDEĀVK klientu apkalpošanas nodaļām;
nosūtot pa pastu;
elektroniska dokumenta formā uz VDEĀVK e-pasta adresi (pasts@vdeavk.gov.lv)
elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv, izmantojot pieejamos personas identifikācijas līdzekļus.
Invaliditātes ekspertīzi uzsāk tikai tad, kad VDEĀVK ir saņēmusi visus nepieciešamos un atbilstoši noformētos dokumentus.
Invaliditātes ekspertīze ir bez maksas.
VDEĀVK lēmums
VDEĀVK lēmumu par invaliditātes noteikšanu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ lēmumu šajā laikā nav iespējams pieņemt, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Par termiņa pagarināšanu iesniedzējs tiek informēts.
Ja mēneša laikā lēmums vai atzinums nav saņemts, ieteicams sazināties ar VDEĀVK un noskaidrot tā izskatīšanas statusu.
Kādus atzinumus VDEĀVK var izsniegt kopā ar lēmumu?
Vienlaikus ar lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas VDEĀVK var izsniegt arī atzinumu:
par īpašas kopšanas nepieciešamību;
par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību;
par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un transporta izdevumu kompensācijas saņemšanai.
Atzinumu var izsniegt uz tādu pašu periodu, uz kādu noteikta invaliditāte, vai uz vienu, diviem vai pieciem gadiem, taču ne ilgāk par noteiktās invaliditātes periodu.
VDEĀVK lēmuma pārsūdzēšana
Ja VDEĀVK pieņemtais lēmums par invaliditātes noteikšanu vai atzinums par īpašas kopšanas, pavadoņa pakalpojuma vai transporta izdevumu kompensācijas nepieciešamību neatbilst personas faktiskajām vajadzībām, lēmumu iespējams apstrīdēt.
To var izdarīt 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot VDEĀVK iesniegumu. Lēmumu iespējams arī pārsūdzēt tiesā.
Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmumu var apstrīdēt pati persona vai tās likumiskais pārstāvis.
Atkārtota invaliditātes ekspertīze (pirms 18 g.v. sasniegšanas)
Ja nepieciešams pagarināt bērnam noteikto invaliditātes periodu, atkārtotai ekspertīzei dokumenti jāsagatavo līdzīgi kā pirmreizējai invaliditātes noteikšanai.
Ģimenes ārsts vai ārsts speciālists nosūta bērnu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un sagatavo dokumentus iesniegšanai VDEĀVK. Tos var iesniegt ārsts vai bērna vecāks vai likumiskais pārstāvis.
ADOS novērtējums autisma diagnozes apstiprināšanai atkārtoti nav jāveic, jo tam nav noteikta derīguma termiņa. Tomēr psihiatrs vai ģimenes ārsts var lūgt atkārtoti veikt citus izmeklējumus vai novērtējumus, piemēram, intelekta novērtēšanu.
Lai invaliditātes statusā nerastos pārtraukums, dokumentus ieteicams iesniegt ne vēlāk kā mēnesi pirms esošā invaliditātes termiņa beigām.
Atkārtota invaliditātes ekspertīze (pēc 18 g.v. sasniegšanas)
Bērnam invaliditāti nosaka līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Ja paredzams, ka invaliditāte būs nepieciešama arī pēc pilngadības sasniegšanas, dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei vēlams iesniegt vismaz mēnesi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tas palīdz izvairīties no pārtraukuma invaliditātes statusā.
Dokumentus var iesniegt jaunieša likumiskais pārstāvis, taču lēmumu par invaliditātes noteikšanu pēc 18 gadu vecuma izsniedz jau pašai pilngadību sasniegušajai personai. Ja personai ir ierobežota rīcībspēja un iecelts aizgādnis, lēmumu izsniedz aizgādnim.
Pirmreizēja invaliditātes ekspertīze pieaugušajam ar AST
Pieaugušo ar autiskā spektra traucējumiem invaliditātes ekspertīzei VDEĀVK var nosūtīt psihiatrs vai ģimenes ārsts.
Ārsts sagatavo nepieciešamo nosūtījumu, savukārt pati persona vai tās likumiskais pārstāvis aizpilda iesniegumu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai.
Ārsts informēs arī par papildu dokumentiem un izmeklējumiem, kas konkrētajā gadījumā nepieciešami. Tie var būt:
klīniskā psihologa atzinums, kas nav vecāks par sešiem mēnešiem;
ADOS-2 novērtējuma rezultāti;
neirologa izvērtējums;
elektroencefalogrāfijas (EEG) izmeklējums;
asins analīzes vai citi nepieciešamie izmeklējumi.
Vai visiem bērniem ar AST ir invaliditātes statuss?
Nē. Autiskā spektra traucējumu diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka bērnam automātiski tiek noteikta invaliditāte. Lai bērnam noteiktu invaliditāti, nepieciešams pieteikties invaliditātes ekspertīzei VDEĀVK un iesniegt nepieciešamos dokumentus. Invaliditātes statusa kārtošana nav obligāta, taču tas var dot iespēju saņemt bērnam un ģimenei nepieciešamo valsts un pašvaldības nodrošināto atbalstu.
Kārtot vai nekārtot bērnam invaliditātes statusu?
Invaliditātes statuss nav tikai formāls ieraksts. Tas ir praktisks un juridisks instruments, kas apliecina, ka bērnam ir veselības un funkcionēšanas traucējumi, kas ietekmē viņa ikdienu un rada nepieciešamību pēc atbalsta.
Bērniem ar autismu šis statuss var būt nozīmīgs, jo nepieciešamais atbalsts nereti ir ilgstošs un aptver vairākas dzīves jomas – ikdienas funkcionēšanu, izglītību, veselības aprūpi, rehabilitāciju un sociālos pakalpojumus. Invaliditātes statuss var palīdzēt pamatot nepieciešamību pēc individuāli pielāgota atbalsta un dod iespēju saņemt konkrētus valsts vai pašvaldības nodrošinātus pakalpojumus un atvieglojumus.
Invaliditātes statuss bērnam var dot iespēju saņemt:
finansiālu atbalstu – tostarp piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, bet, ja VDEĀVK noteikusi īpašas kopšanas nepieciešamību, arī bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu;
transporta atvieglojumus, tostarp tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu;
atbalstu veselības aprūpē un rehabilitācijā, tostarp iespēju prioritāri saņemt noteiktus valsts rehabilitācijas pakalpojumus;
tehniskos palīglīdzekļus, ja tie nepieciešami bērna funkcionēšanai, tostarp noteiktos gadījumos alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas risinājumus;
psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus – bērniem ar autismu un viņu vecākiem pieejama arī Latvijas Autisma apvienības programma “Atbalstīt ceļā”;
sociālos pakalpojumus, piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojumus, sociālā darbinieka, psihologa un citu speciālistu atbalstu;
pašvaldības nodrošinātu papildu atbalstu, piemēram, palīdzību transporta vai rehabilitācijas izdevumu segšanai un citus pakalpojumus atbilstoši konkrētajā pašvaldībā pieejamajām iespējām.
Atbalsta veidi un to saņemšanas nosacījumi var atšķirties. Daļai pakalpojumu ar invaliditātes statusu vien nepietiek – nepieciešams arī atsevišķs VDEĀVK atzinums, funkcionēšanas izvērtējums vai pašvaldības sociālā dienesta lēmums.
Invaliditātes statuss nenosaka bērna spējas, intelektu vai attīstības iespējas. Tā nozīme ir palīdzēt saņemt atbalstu situācijās, kurās bērna funkcionēšanas grūtības būtiski ietekmē viņa ikdienas dzīvi.
Ko invaliditātes statuss var dot pieaugušajam?
Pieaugušajiem invaliditātes statuss var dot iespēju saņemt dažāda veida finansiālu, sociālu un praktisku atbalstu. Tas apliecina, ka cilvēka veselības un funkcionēšanas traucējumi būtiski ietekmē viņa ikdienas dzīvi un/vai iespējas strādāt.
Atkarībā no invaliditātes grupas un cilvēka individuālās situācijas var būt pieejams:
invaliditātes pensija, kuras apmērs atkarīgs no noteiktās invaliditātes grupas;
nodokļu atvieglojumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citi normatīvajos aktos paredzētie atvieglojumi;
sabiedriskā transporta maksas atvieglojumi;
sociālie pakalpojumi, piemēram, asistenta pakalpojums, dienas aprūpes centri, grupu mājas vai dzīvokļi, specializētās darbnīcas un citi pakalpojumi;
atbalsts nodarbinātībā, tostarp iespēja piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta pasākumos cilvēkiem ar invaliditāti;
atvieglojumi un atbalsts veselības aprūpē, ja tādi paredzēti konkrētā pakalpojuma saņemšanas nosacījumos.
Svarīgi: invaliditātes statuss pats par sevi automātiski nenodrošina asistenta pakalpojumu, aprūpi mājās vai citus intensīvākus sociālos pakalpojumus. To saņemšanai var būt nepieciešams atsevišķs cilvēka funkcionēšanas un atbalsta vajadzību izvērtējums, kā arī sociālā dienesta lēmums.
Kā saņemt invaliditātes statusu?
Lai pieteiktos invaliditātes ekspertīzei:
jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta speciālista, piemēram, psihiatra vai neirologa;
ārsts sagatavo nosūtījumu uz VDEĀVK;
VDEĀVK izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu.
Vai bērnam ar AST var nenoteikt invaliditāti?
Jā. Autiskā spektra traucējumu diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka bērnam automātiski tiks noteikta invaliditāte. Tiek vērtēts, kā bērna funkcionēšanas grūtības ietekmē viņa ikdienu un kāds atbalsts viņam nepieciešams.
Tāpēc dokumentos ir svarīgi pēc iespējas precīzāk aprakstīt bērna grūtības un atbalsta vajadzības, piemēram, komunikācijā, pašaprūpē, uzvedībā un ikdienas aktivitātēs.
Vai invaliditātes statuss nozīmē zemu intelektu vai nespēju mācīties?
Nē. Invaliditātes statuss nenosaka bērna intelekta līmeni vai spēju mācīties un attīstīties. Tas ir saistīts ar bērna funkcionēšanas grūtībām un nepieciešamību pēc atbalsta.
Vai invaliditātes statusu var saņemt bērns, kurš mācās vispārējā skolā?
Jā. Tas, ka bērns mācās vispārējās izglītības iestādē, nav šķērslis invaliditātes noteikšanai. Tiek ņemtas vērā bērna funkcionēšanas grūtības un nepieciešamais atbalsts ikdienā – skolā, mājās un citās vidēs.
Vai informācija par invaliditātes statusu ir publiski pieejama?
Nē. Informācija par personas invaliditātes statusu ir konfidenciāla un nav publiski pieejama. Tai var piekļūt tikai tās institūcijas, kurām šāda informācija nepieciešama savu funkciju veikšanai.
Noderīgi resursi
Informatīvie materiāli invaliditātes noteikšanas jautājumos.
Ekspertīzei nepieciešamie dokumenti.
Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu.
Metodika vienotai informācijas sniegšanai invaliditātes noteikšanas gadījumā. Invaliditāte.
Atvieglojumi personām ar invaliditāti.
Tiesiskais regulējums
Valsts sociālo pabalstu likums.
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
Autisma diagnoze un invaliditātes statuss nav cilvēka spēju vai iespēju vērtējums. Tie var palīdzēt labāk izprast cilvēka vajadzības, pamatot nepieciešamo atbalstu un piekļūt pakalpojumiem un atvieglojumiem, kas var būt būtiski ikdienā.
Arī pieaugušā vecumā formālai autisma diagnozei var būt nozīme – tā var palīdzēt cilvēkam labāk izprast savu pieredzi un vajadzības, kā arī nepieciešamības gadījumā saņemt atbilstošu atbalstu un tiesisko aizsardzību.
Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.
Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/
Foto: www.unsplash.com