Bibliotēka ir ne vien grāmatu un citu informācijas resursu krātuve, bet arī plaši apmeklēta kultūras, izglītības un sabiedriskā telpa. Tādēļ būtisks ir jautājums, cik pieejama un iekļaujoša šī vide ir cilvēkiem ar autismu. Šajā rakstā aplūkosim bibliotēkas apmeklējumu tieši no šāda skatpunkta, pievēršot uzmanību iespējām patstāvīgi sagatavoties bibliotēkas apmeklējumam un orientēties tās vidē, kā arī apstākļiem, kas var atvieglot vai, gluži pretēji, apgrūtināt cilvēka ar autismu pieredzi bibliotēkā.

Domājot par iekļaujošu vidi cilvēkiem ar neiroatšķirībām, tostarp autismu, ir būtiski, lai ikvienā sabiedriskā vietā cilvēks varētu justies gaidīts, drošs un pēc iespējas patstāvīgs. Pieejamība nenozīmē tikai iespēju iekļūt ēkā, izmantot liftu vai brīvi pārvietoties starp telpām. Cilvēkiem ar autismu tikpat nozīmīga var būt apkārtējās vides paredzamība un saprotamība, iespēja iepriekš sagatavoties apmeklējumam un skaidri orientēties telpās, kā arī iespēja izvairīties no pārmērīgas sensorās slodzes.

Pieredzē dalās Rīgas 1. pamatskolas-attīstības centra skolotājs Ivars Cišs, kurš pēdējo trīs gadu laikā kopā ar skolēniem, kuriem ir dažādas īpašas vajadzības, tostarp autisms, apmeklējis gandrīz visas Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas. I. Cišs skaidro: “Pati ideja radās, vērojot skolotājas, balvas “Zelta pildspalva” ieguvējas Ināras Puriņas pieredzi, proti, mēģinājumus veidot audzēkņos cieņpilnu attieksmi pret grāmatu.” Pirmā pieredze gan neesot bijusi veiksmīga. Daži skolēni nekad iepriekš nebija apmeklējuši bibliotēku un nebija pazīstami ar bibliotēkas vidi un tajā pieņemtajiem uzvedības noteikumiem. Pēc pirmā mēģinājuma skolotājiem bijis nepieciešams aptuveni mēnesis, lai saņemtos atkārtot šādu pieredzi. “Mūsu mērķis bija sākumā noturēt bibliotēkā apmācāmos kaut 5 minūtes... Ar laiku skolēni sāka pierast, vēl pēc laika – paši prasīties – kad brauksim uz bibliotēku? Vai brauksim uz to-un-to bibliotēku?” pieredzē dalās I. Cišs. Skolotājs atzīst, ka regulāri bibliotēkas apmeklējumi skolēniem devuši daudz būtisku ieguvumu. Viņi ir apguvuši bibliotēkas kultūru un cieņpilnu attieksmi pret grāmatām, mācījušies socializēties un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Braucieni uz dažādām filiālbibliotēkām vienlaikus kļuvuši par iespēju labāk iepazīt Rīgas ģeogrāfiju. Papildu interesi radījušas arī radošo darbu izstādes, kas apskatāmas gandrīz visās apmeklētajās bibliotēkās. “Jā, visur, kur mūsējos uzņem atvērti, draudzīgi, cieņpilni, tur bērni atplaukst,” smaidot stāsta skolotājs.

Šis novērojums atklāj vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai bibliotēka kļūtu draudzīga cilvēkiem ar autismu un citām neiroatšķirībām: ļoti liela nozīme ir darbinieku sagatavotībai, zināšanām un attieksmei. Bibliotēkas darbiniekam nav jābūt ārstam un nav jānosaka diagnozes, tomēr daži vienkārši pedagoģijas maģistres N.Repinas apkopotie komunikācijas principi var būtiski uzlabot saziņu ar bibliotēkas apmeklētājiem.

1. Skaidrība. Norādes par to, kas jādara vai kas notiks, jāsniedz tieši un saprotami, izvairoties no mājieniem un pārnestām nozīmēm.

2. Konkrētība. Komunikācijā vēlams izvairīties no divdomīgiem mājieniem un neskaidri interpretējamiem vēstījumiem.

3. Laiks atbildei. Pēc jautājuma uzdošanas cilvēku nevajadzētu steidzināt, bet dot viņam pietiekami daudz laika atbildes formulēšanai.

4. Izvēles iespējas. Apmeklētājam var piedāvāt mutisku, rakstisku vai citu viņam ērtu saziņas veidu.

5. Individuāla pieeja. Visvienkāršākais veids, kā noskaidrot cilvēka vajadzības, ir pajautāt, kas viņam konkrētajā situācijā palīdzētu.

I. Cišs uzsver, ka nav nepieciešami milzīgi un dārgi pielāgojumi, lai skolēni ar autismu bibliotēkā justos labi. Pats svarīgākais ir attieksme, taču nozīme ir arī videi, kurā cilvēks var justies gaidīts. Noder vieta, kur iespējams ērti iekārtoties un iegūt zināmu privātumu, piemēram, atpūtas krēsls vai nomaļāka sēdvieta. Svarīgas ir arī dažādas laika pavadīšanas iespējas, piemēram, krāsojamās lapas vai izstādes apskate.

Bibliotēka var būt saistoša arī tiem bērniem un jauniešiem ar autismu, kuri nelasa. Viņus var interesēt, piemēram, skanošas grāmatas vai izdevumi ar atveramiem lodziņiem. Tas vēlreiz atgādina, ka bibliotēkas pieredze nav saistāma tikai ar tradicionālu grāmatas lasīšanu.

Pēc praktiskās pieredzes RCB filiālbibliotēkās nākamais solis ir paraudzīties, kā šie paši pieejamības principi darbojas daudz lielākā un sarežģītākā bibliotēkas vidē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pirms došanās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku

Cilvēkam ar autismu jaunas vietas apmeklējums var būt saistīts ar daudziem nezināmiem faktoriem. Var rasties jautājumi par to, kā izskatīsies ēka un ieeja, kur būs jādodas, pie kā vērsties, cik daudz cilvēku būs apkārt, kāds būs apgaismojums un trokšņu līmenis, vai būs iespējams atrast mierīgāku vietu un kā rīkoties, ja apkārtējā vide kļūs pārāk intensīva. Jo vairāk uz šiem jautājumiem iespējams rast atbildes pirms apmeklējuma, jo paredzamāka un līdz ar to pieejamāka kļūst jaunā vide.

Tas ir īpaši nozīmīgi lielās publiskās ēkās ar daudzām telpām un stāviem, lielu apmeklētāju plūsmu un dažādām vienlaikus notiekošām aktivitātēm. Tādēļ uz Latvijas Nacionālo bibliotēku vērts paraudzīties no cilvēka ar autismu skatpunkta, sākot jau ar gatavošanos pirmajam apmeklējumam.

LNB tīmekļvietnē atrodama praktiska informācija par bibliotēkas atrašanās vietu un nokļūšanu tajā, darba laiku, mantu atstāšanu garderobē un skapīšos, kā arī lasītāja un apmeklētāja kartēm. Cilvēkam, kuram ir svarīgi jau iepriekš zināt gaidāmā apmeklējuma norisi, šī informācija ļauj mazināt daļu neskaidrības vēl pirms došanās uz bibliotēku.

LNB – ko piedzīvo apmeklētājs?

Lai paraudzītos uz Latvijas Nacionālo bibliotēku no cilvēka ar autismu skatpunkta, vispirms devos uz bibliotēku, iepriekš īpaši neizpētot tās tīmekļvietni. Vēlējos saprast, cik viegli cilvēks, kurš LNB ieradies bez iepriekšējas sagatavošanās, spēj orientēties ēkā un saprast, kas viņam jādara. Tikai pēc apmeklējuma rūpīgāk izpētīju LNB tīmekļvietnē pieejamo informāciju, lai noskaidrotu, cik labi pirmajam apmeklējumam iespējams sagatavoties iepriekš.

Jau pie ieejas ir labi pamanāms plakāts ar bibliotēkas darba laiku, un arī turpmāk ēkā pieejams daudz vizuālu norāžu. LNB apmeklējumu iespējams padarīt pārskatāmu, jau iepriekš iepazīstoties ar bibliotēkas vidi un apmeklētāju reģistrēšanās kārtību. Informācija par bibliotēkas apmeklēšanu, kā arī dažādiem karšu veidiem – lasītāja un apmeklētāja karti – atrodama LNB mājaslapā.

Ja cilvēkam rakstiskā informācija nav ērtākais veids, kā iepazīties ar jaunu vietu, piemēram, ja viņš nelasa vai neizmanto teksta nolasīšanas tehnoloģijas, un nepatīkamas izjūtas rada sarunas ar svešiniekiem, tad var palīdzēt tuvinieks vai cita uzticama persona, kas pavada pirmajā apmeklējumā. Tas ļauj soli pa solim iepazīt ēku, saprast, kā iekļūt bibliotēkas telpās un kā izvēlēties piemērotāko karti. Taču tāpat jautājumos par bibliotēkas apmeklēšanu var vērsties pie darbiniekiem Informācijas centrā vai lasītavās.

Kad informāciju pasaka arī pati vide

Ierodoties LNB, garderobe ir viegli pamanāma, savukārt norādes uz labierīcībām atrodamas dažādās ēkas vietās. Garderobē ar simboliem attēlots, kādas mantas un kādā veidā tajā jāatstāj. Tāpat ir vizuālas norādes, kuras informē apmeklētājus, ka somas jāieslēdz skapīšos. Skapīšu izmantošanai nepieciešams, ka līdzi ir skaidra nauda – 1 eiro. Šo informāciju var uzzināt arī LNB tīmekļa vietnmē. Vizuāla informācija vidē palīdz saprast noteikumus bez nepieciešamības katru reizi tos papildus noskaidrot pie darbinieka.

Bibliotēkā pieejami arī skārienjutīgi informatīvie ekrāni, kuros var atrast informāciju par pasākumiem un bibliotēkas telpu izvietojumu. Īpaši noderīgs orientēšanās risinājums ir katram stāvam piešķirtais krāsu kods, kas kalpo par papildu vizuālu atskaites punktu un palīdz saprast, kurā ēkas daļā apmeklētājs atrodas.

Vizuāli saprotamas norādes izvietotas arī pie lasītavām. Uz durvīm redzami simboli, kas palīdz saprast konkrētās telpas lietošanas noteikumus, piemēram, vai tajā drīkst dzert ūdeni un vai ir atļauts ēst. Šādi šķietami nelieli risinājumi var būt ļoti nozīmīgi cilvēkam, kuram nepieciešami skaidri un nepārprotami noteikumi.

Vai ir iespējams atrast savu vietu?

Viena no LNB priekšrocībām ir dažādu telpu un sēdvietu izvēle. Visos stāvos atrodamas atpūtas vietas ar krēsliem, kur iespējams apsēsties. Pieejamas arī atsevišķas vietas ar galdiem un lampām, kur var strādāt, veikt pierakstus vai kaut ko nokopēt. Starp stāviem iespējams pārvietoties gan pa kāpnēm, gan ar liftu.

Apgaismojums visā ēkā nav vienāds, bet veidots zonāli. Ir gan gaišākas, gan tumšākas vietas, tādēļ zināmā mērā iespējams izvēlēties savām vajadzībām piemērotāku vidi. Cilvēkam ar paaugstinātu jutību pret gaismu šāda izvēles iespēja var būt nozīmīga.

Labierīcībās nav skaļu karstā gaisa roku žāvētāju. Daudzi apmeklētāji šādu detaļu, iespējams, pat nepamanītu, tomēr cilvēkam ar izteiktu jutību pret pēkšņām un skaļām skaņām arī tā var ietekmēt pašsajūtu un komfortu.

Bērnu lasītava – iespēja izvēlēties

Īpašu uzmanību vērts pievērst Bērnu literatūras centram. Jau pie ieejas pie sienas izvietotas daudzas piktogrammas, kas vizuāli izskaidro telpas lietošanas noteikumus. Būtiskāko informāciju tādējādi iespējams uztvert ar simbolu palīdzību, nevis tikai no mutiskām instrukcijām vai rakstīta noteikumu teksta.

Arī telpas iekārtojums piedāvā dažādas izvēles iespējas. Bērns var atrasties kopējā telpā, izvēlēties norobežotāku vietu vai iekārtoties sienas nišā, tādējādi samazinot apkārt notiekošā radīto slodzi. Grīdu klāj mīksts segums, uz kura arī iespējams apsēsties. Līdz ar to nav tikai viena noteikta veida, kā bērnam bibliotēkā jāatrodas vai jālasa.

Bibliotēkas darbinieces atrodas labi redzamā vietā, taču pietiekamā attālumā no ieejas, lai radītu apmeklētājam drošības sajūtu. Sarunā ar Bērnu literatūras centra darbinieci noskaidrojās, ka brīvdienās apmeklētāju ir ļoti daudz, LNB telpās notiek dažādi pasākumi ģimenēm ar bērniem un ja ir nepieciešams izvēlēties klusāku apmeklējumu laiku, tas būtu darba dienās rīta un dienas pirmajā pusē.

Izvēles iespējas ir viena no iezīmēm, kas LNB vidē atkārtojas. Apmeklētājs var pārvietoties ar liftu vai pa kāpnēm, apsēsties atvērtākā vai norobežotākā vietā, izvēlēties gaišāku vai mazāk izgaismotu zonu, informāciju meklēt patstāvīgi ekrānā vai vērsties pie darbinieka. Cilvēkiem ar autismu vajadzības ir ļoti dažādas, tādēļ pieejama vide ne vienmēr nozīmē vienu īpaši izveidotu risinājumu. Nozīmīga ir arī iespēja pašam izvēlēties sev piemērotāko veidu, kā šajā vidē atrasties.

Cik daudzveidīgi var izpausties autismam draudzīga bibliotēkas vide?

Pēc bibliotēkas apmeklējuma, iepazīstoties arī ar LNB tīmekļvietni, redzams, ka tajā pieejama plaša praktiskā informācija, kas palīdz sagatavoties vizītei. Savukārt, ierodoties bibliotēkā, apmeklētāji var iepazīt tās daudzveidīgās telpas, izvēlēties sev piemērotāko vietu un individuālu apmeklējuma tempu. Bibliotēkas plašums, dažādās darba un atpūtas zonas, kā arī iespēja izmantot virtuālo gidu ļauj katram veidot savu pieredzi un iepazīt ēku sev ērtā veidā.

Īpaši noderīgs palīgs orientēšanās procesā ir virtuālais gids, kas ļauj iepazīt bibliotēkas stāvus un telpas, klausoties informāciju austiņās. Tas sniedz iespēju patstāvīgi iepazīt ēku un tās piedāvājumu, izvēloties sev piemērotu tempu. Savukārt pirmajam apmeklējumam var noderēt arī iepriekšēja iepazīšanās ar bibliotēkas mājaslapā pieejamo informāciju.

Izvērtējot LNB pieejamību, vadoties pēc N. Repinas pieciem pielāgojumu principiem, redzams, ka bibliotēkas telpās atrodami risinājumi, kas atbilst katram no tiem:

1.     Klusāka vieta – katrā stāvā apmeklētājam ir iespēja izvēlēties dažādas atpūtas vai darba zonas, savukārt lasītavās pieejami individuāli galdi, pie kuriem var strādāt savā tempā.

2.     Skaidras norādes – informācija ar piktogrammām uz lasītavu durvīm, garderobē un pie labierīcībām, kā arī krāsu kodi katram stāvam un citas norādes palīdz orientēties bibliotēkas telpās.

3.     Izvēle – bibliotēkas apmeklētāji var individuāli izvēlēties sev piemērotu apmeklējuma secību un tempu. Bērnu literatūras centrā ikviens var patstāvīgi izvēlēties sev interesējošo lasāmvielu.

4.     Paredzamība – virtuālais gids palīdz iepriekš un apmeklējuma laikā iepazīt bibliotēkas telpas un orientēties tajās. Bibliotēkas darba laiks ir skaidri norādīts un apmeklētājiem viegli atrodams.

5.     Elastīga pieeja – Bērnu literatūras centrs piedāvā daudzveidīgas iespējas, kā baudīt grāmatas un lasīšanu: var ērti iekārtoties guļus vai sēdus uz grīdas, izvēlēties kādu no mājīgajām nišām vai savu vietu koka “mājiņā”. Arī bibliotēkas darbinieki ir gatavi palīdzēt, vienlaikus respektējot apmeklētāja vēlmi darboties patstāvīgi.

Pieredze gan Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkās, gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā parāda, cik daudzveidīgi var izpausties autismam draudzīga bibliotēkas vide. To veido saprotama informācija, vizuālas norādes, iespēja izvēlēties sev piemērotu vietu un apmeklējuma tempu, kā arī darbinieku mierīga un cieņpilna komunikācija. Daudzi no šiem risinājumiem ir noderīgi ne tikai cilvēkiem ar autismu, bet ikvienam bibliotēkas apmeklētājam. LNB piemērs apliecina, ka pārdomāta vide un daudzveidīgas iespējas ļauj bibliotēku izmantot katram savā veidā.

Rakstu sagatavoja Daiga Siliņa. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.