Latvijas Autisma apvienībā mēs ikdienā sastopam ģimenes ļoti dažādos viņu dzīves brīžos. Dažkārt tās vēršas pēc palīdzības ar konkrētu jautājumu, bet nereti pie mums nonāk jau nogurušas pēc ilgstošas risinājumu meklēšanas, daudzām sarunām, dokumentu kārtošanas un mēģinājumiem saprast, kur vērsties tālāk.

Mēs redzam arī to, cik sarežģīts ir sociālo darbinieku darbs. Aiz katras ģimenes situācijas var būt daudzi savstarpēji saistīti apstākļi, vairākas iesaistītās institūcijas, ierobežoti resursi un risinājumi, kurus nav iespējams atrast vienas sarunas laikā. Ne vienmēr sociālais darbinieks var piedāvāt ģimenei tieši to palīdzību, ko tā konkrētajā brīdī lūdz, un ne visas sistēmas grūtības ir atrisināmas viena speciālista līmenī.

Tomēr mūsu darbā atkārtojas situācijas, kurās šķietami nelielas lietas var būtiski ietekmēt ģimenes iespējas saņemt palīdzību.

Neatbildēts zvans, neiesniegts dokuments, neierašanās uz tikšanos vai neizpildīta vienošanās var radīt iespaidu, ka cilvēks nevēlas sadarboties. Taču aiz tā var būt pavisam citi iemesli — pārslodze, izdegšana, grūtības uztvert informāciju, sazināties, lasīt, aizpildīt dokumentus, organizēt vairākus uzdevumus vai vienkārši spēku izsīkums.

Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas iespējas orientēties atbalsta sistēmā un pastāstīt par savām vajadzībām. Kāds spēj precīzi formulēt jautājumus, atrast informāciju un neatlaidīgi meklēt risinājumu. Citam var būt grūti pat piezvanīt vai izstāstīt savu situāciju. Palīdzības pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no cilvēka spējas sevi aizstāvēt, orientēties sistēmā vai atkārtoti lūgt palīdzību.

Tāpat redzam ģimenes, kuras vienlaikus mēģina savienot daudzus atbalsta sistēmas posmus — sociālo dienestu, izglītības iestādi, ārstus, rehabilitācijas speciālistus un citus pakalpojumu sniedzējus. Katrs atsevišķais uzdevums var šķist neliels, taču ģimenei tie visi ir viena dzīve, kurā vēl ir darbs, bērni, ikdienas pienākumi un rūpes par cilvēku, kuram nepieciešams atbalsts.

Šie mini rīki ir tapuši, balstoties ģimeņu pieredzē. Gan situācijās, kurās palīdzība ir izdevusies, gan tajās, kurās ceļš līdz tai ir pārtrūcis. Mūsu mērķis nav vērtēt sociālo darbinieku profesionālo kompetenci, meklēt kļūdas vai radīt vēl vienu dokumentu, kas jāaizpilda. Mēs vēlamies piedāvāt iespēju uz brīdi paskatīties uz ierastām situācijām arī no cilvēka, kurš meklē palīdzību, skatpunkta.

Komplektā ir trīs savstarpēji papildinoši mini rīki.

1/3 — Vai cilvēkam ir iespējams saņemt mūsu palīdzību?

Īsa pašpārbaude, kas palīdz izvērtēt, vai cilvēkam ir saprotams un paveicams ceļš līdz piedāvātajam atbalstam. Vai viņš zina nākamo soli? Vai prasītās darbības viņam ir izpildāmas? Vai mēs noskaidrojam šķēršļus, pirms secinām, ka cilvēks nevēlas sadarboties?

Lejupielādēt mini rīku 1/3

2/3 — Kad jāmaina komunikācijas veids?

Praktiski piemēri, kas palīdz pamanīt, ka ierastais saziņas vai informācijas sniegšanas veids konkrētajam cilvēkam neder. Rīks piedāvā vienkāršus pielāgojumus, kurus iespējams izmantot, negaidot diagnozi vai īpašu pamatojumu.

Lejupielādēt mini rīku 2/3

3/3 — Īss palīgrīks, lai pamanītu neredzamo slodzi uz ģimeni

Palīdz ieraudzīt, cik daudz dažādu speciālistu, institūciju un procesu ģimene šobrīd savieno pati. Aicina pārdomāt, kurš redz situāciju kopumā, kurš pamana, ja palīdzības process apstājas, un ko no koordinēšanas pienākumiem varētu pārņemt profesionāļi.

Šie rīki nav paredzēti izmantošanai tikai darbā ar cilvēkiem ar autismu vai citām neiroattīstības īpatnībām. Tie var būt noderīgi ikvienā situācijā, kurā cilvēka iespējas saņemt palīdzību ietekmē pārslodze, komunikācijas grūtības, veselības stāvoklis vai sarežģīti administratīvi procesi.

Nav nepieciešams izmantot visus trīs rīkus vienlaikus. Dažreiz pietiek ar vienu jautājumu, vienu citādi izskaidrotu soli vai vienu profesionāļa pārņemtu uzdevumu, lai palīdzības saņemšana kļūtu iespējama.

Lejupielādēt mini rīku 3/3

Aiz katras lietas ir cilvēks. Un dažreiz nozīmīgākais atbalsts ir nevis vēl viens norādījums, kas viņam jāizdara, bet palīdzība šo soli patiešām paveikt.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.