Sniedzot gadījumu vadītāja atbalstu ģimenēm, esam novērojuši, ka mainās ne tikai pieteikumu skaits, bet arī jautājumi, ar kuriem vecāki vēršas pēc palīdzības. Ja sākotnēji atbalsts biežāk bija nepieciešams ģimenēm ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, šobrīd arvien biežāk pie mums nonāk ģimenes, kurās aug pusaudži un jaunieši.

Tas apliecina, ka nepieciešamība pēc koordinēta atbalsta saglabājas dažādos bērna attīstības un dzīves posmos. Pusaudža vecumā arvien aktuālāki kļūst jautājumi par izglītības turpināšanu, profesionālās izglītības iespējām, nodarbinātību un pakāpenisku ceļu uz patstāvīgāku dzīvi.

Kas notiek pēc 9. klases?

Viens no biežākajiem jautājumiem, ar kuru ģimenes vēršas pēc palīdzības, ir saistīts ar izglītību. Ģimenes meklē bērnam piemērotāko mācību vidi, risina sarežģījumus komunikācijā un sadarbībā ar izglītības iestādēm vai meklē iespējas turpināt izglītību pēc 9. klases.

Piemēram, kāda ģimene vērsās pēc palīdzības, jo jaunietis ar autismu vēlējās turpināt mācības profesionālās izglītības iestādē, taču vecākiem nebija skaidrs, kādi atbalsta pasākumi būs pieejami un kā veiksmīgāk sagatavoties pārejai uz jaunu izglītības vidi. Gadījumu vadītājs palīdzēja apzināt pieejamās iespējas, sagatavoties sarunām ar izglītības iestādi un kopā ar ģimeni izveidot turpmākās rīcības plānu.

Pāreja uz pieaugušo dzīvi var kļūt par īpaši sarežģītu posmu

Atbalsta vajadzības nebeidzas līdz ar pilngadības sasniegšanu. Tieši pāreja uz pieaugušo dzīvi bieži kļūst par vienu no sarežģītākajiem posmiem gan pašam jaunietim, gan viņa ģimenei.

Pēc ilgstošām grūtībām izglītības iestādē daļa jauniešu nonāk tālmācībā vai mājmācībā. Lai gan atsevišķās situācijās tas var būt piemērots risinājums, ilgtermiņā tas var mazināt iespējas veidot sociālos kontaktus, attīstīt patstāvīgas dzīves prasmes un iesaistīties sabiedrībā.

Savā darbā sastopam ģimenes, kurās pilngadību sasnieguši jaunieši lielāko daļu laika pavada mājās. Viņiem ir grūti atrast piemērotas mācību, nodarbinātības vai brīvā laika iespējas, un vecāki bieži paliek vieni ar rūpēm par savu jau pieaugušo bērnu. Tas vēlreiz apliecina, ka cilvēkiem ar autismu nepieciešams nepārtraukts, dzīves posmiem atbilstošs atbalsts.

Atbalsts nepieciešams dažādās dzīves jomās

Ģimenes arvien biežāk vēršas arī ar jautājumiem par veselības aprūpi, sociālajiem pakalpojumiem, asistenta pakalpojumu, interešu izglītību, dienas centriem, brīvā laika iespējām un citiem ikdienā nozīmīgiem jautājumiem.

Lai gan katras ģimenes situācija ir atšķirīga, pieredze rāda, ka visbiežāk vecākiem nepieciešams cilvēks, kurš palīdz orientēties pieejamajos pakalpojumos, sakārtot prioritātes un soli pa solim virzīties uz priekšu.

Atsevišķi gadījumi ļauj pamanīt sistēmiskas problēmas

Ne visiem jautājumiem risinājumu izdodas atrast uzreiz. Reizēm, analizējot konkrētu situāciju, kļūst skaidrs, ka šķērslis nav ģimenes rīcība vai informācijas trūkums, bet gan nepilnības normatīvajā regulējumā, pakalpojumu pieejamībā vai atbalsta sistēmas darbībā. Šādos gadījumos mēs darbu ar šo jautājumu neuzskatām par pabeigtu. Ja redzam, ka problēma atkārtojas arī citās ģimenēs, meklējam iespējas to aktualizēt un rosināt diskusiju par iespējamiem risinājumiem.

Katras ģimenes pieredze tādējādi kļūst par vērtīgu avotu arī mūsu turpmākajam darbam. Ja saskatām, ka nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā vai atbalsta sistēmā, iespēju robežās par tām informējam atbildīgās institūcijas un iesaistāmies diskusijās par iespējamiem uzlabojumiem, lai nākotnē paplašinātu atbalsta iespējas citām ģimenēm.

Ja arī jūsu ģimenei nepieciešams gadījumu vadītāja atbalsts, informācija par pakalpojumu un pieteikšanos pieejama šeit:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc7r2oErYzfHAsB7sJupR72hi3Vatz70YERKRlhxCmpLDaQhQ/viewform

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.