Autiskā spektra traucējumu (AST) diagnostikas procesā tiek izvērtēts, vai cilvēkam raksturīgās grūtības sociālajā komunikācijā un mijiedarbībā, kā arī noteikti uzvedības, interešu vai darbību modeļi atbilst diagnostikas kritērijiem. Diagnozes noteikšana nebalstās tikai uz vienu testu vai atsevišķām pazīmēm – nepieciešams visaptverošs un individuāls izvērtējums. Bērnu diagnostikā parasti iesaistās vairāki speciālisti, savukārt pieaugušo diagnostikas process var atšķirties, īpaši tad, ja autisma pazīmes bērnībā nav atpazītas. Diagnozes noteikšanā tiek izmantota Starptautiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija (SSK), ko izstrādājusi Pasaules Veselības organizācija.

Kā autisms tiek klasificēts?
Latvijā autiskā spektra traucējumu diagnostikā tiek izmantota Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcija (SSK-10). Latvijā ārstniecības iestādēs SSK-10 tiek izmantota kopš 1996. gada 1. janvāra. 

SSK-10 autisms ir iekļauts psihisko un uzvedības traucējumu grupā F84 – pervezīvi attīstības traucējumi. Šai traucējumu grupai raksturīgas grūtības savstarpējā sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā, kā arī ierobežoti, stereotipi un atkārtoti interešu un darbību modeļi.

Saskaņā ar SSK-10 tiek izšķirti astoņi pervezīvu attīstības traucējumu veidi, kurus apzīmē ar atšķirīgiem kodiem. Divu diagnožu nosaukumos ir ietverts vārds “autisms”:

• F84.0 – bērnības autisms. Tam raksturīga traucēta attīstība, kas izpaužas pirms trīs gadu vecuma, kā arī grūtības savstarpējā sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā un ierobežota, stereotipa un atkārtota uzvedība. Šīm diagnostiskajām pazīmēm var pievienoties arī citas grūtības, piemēram, fobijas, miega un ēšanas traucējumi, uzbudinājuma lēkmes un uz sevi vērsta agresivitāte.

• F84.1 – atipisks autisms. No bērnības autisma tas atšķiras ar to, ka traucēta attīstība var izpausties pēc trīs gadu vecuma vai arī cilvēkam nav raksturīgas visas trīs bērnības autisma diagnozei nepieciešamās pazīmju grupas – grūtības sociālajā mijiedarbībā, komunikācijā un ierobežota, stereotipa un atkārtota uzvedība.

• F84.5 – Aspergera sindroms. SSK-10 klasifikācijā ar autisma spektru tiek saistīts arī Aspergera sindroms. Tam raksturīgas grūtības sociālajā mijiedarbībā, kā arī ierobežotas, stereotipas un atkārtotas intereses un darbības. No bērnības autisma tas galvenokārt atšķiras ar to, ka nav vispārējas valodas vai kognitīvo funkciju attīstības aizkavēšanās. Var būt raksturīga arī izteikta neveiklība, un šīs grūtības var saglabāties pusaudžu un pieaugušā vecumā. Atsevišķos gadījumos pieaugušā dzīves sākumā var rasties arī psihotiskas epizodes.

SSK-10 ietver arī citus pervezīvus attīstības traucējumus:

• F84.2 – Reta sindroms;

• F84.3 – citi disintegratīvi traucējumi bērnībā;

• F84.4 – hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipiskām kustībām;

• F84.8 – citi difūzi attīstības traucējumi;

• F84.9 – neprecizēti difūzi attīstības traucējumi.

SSK-11 un autiskā spektra traucējumu klasifikācija
Latvijā notiek pāreja uz Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 11. redakciju (SSK-11). Plānots, ka SSK-11 Latvijā pilnībā varēs izmantot no 2027. gada 1. janvāra.

SSK-11 mainās arī autiskā spektra traucējumu (AST) klasifikācija. Vairāki traucējumi, kas SSK-10 klasifikācijā tika izdalīti atsevišķi, SSK-11 ir apvienoti vienā diagnozē – 6A02 Autiskā spektra traucējumi. Izņēmums ir Reta sindroms, kas klasificēts kā cits ģenētisks traucējums.

SSK-11 autiskā spektra traucējumus raksturo pastāvīgas grūtības sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā, kā arī ierobežoti, atkārtoti un neelastīgi uzvedības, interešu vai darbību modeļi. Šīs iezīmes sākas attīstības periodā, parasti agrā bērnībā, taču tās var pilnībā izpausties tikai vēlāk, kad apkārtējās vides un sociālās prasības pārsniedz cilvēka spējas tām pielāgoties. Grūtības var ietekmēt dažādas dzīves jomas, tostarp ģimenes dzīvi, sociālās attiecības, izglītību un darbu, un to izpausmes var atšķirties atkarībā no situācijas un vides. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem var būt dažāds intelektuālās funkcionēšanas un valodas spēju līmenis.

Kādi ir galvenie diagnostikas kritēriji SSK-11?
Saskaņā ar SSK-11 autiskā spektra traucējumus raksturo pastāvīgas grūtības sociālajā komunikācijā un savstarpējā mijiedarbībā, kā arī ierobežoti, atkārtoti un neelastīgi uzvedības, interešu vai darbību modeļi.
Sociālās komunikācijas un mijiedarbības grūtības var izpausties, piemēram, kā:

• grūtības izprast citu cilvēku verbālo un neverbālo komunikāciju;

• grūtības izmantot un saprast acu kontaktu, žestus, sejas izteiksmes un ķermeņa valodu;

• grūtības izprast un lietot valodu sociālajā kontekstā, kā arī uzsākt un uzturēt sarunu;

• grūtības izprast sociālo kontekstu un atbilstoši tam pielāgot savu uzvedību;

• grūtības izprast un reaģēt uz citu cilvēku jūtām un emocionālajiem stāvokļiem;

• grūtības dalīties interesēs un veidot un uzturēt attiecības ar vienaudžiem.

Ierobežoti, atkārtoti un neelastīgi uzvedības, interešu vai darbību modeļi var izpausties kā:

• grūtības pielāgoties jaunai pieredzei, pārmaiņām vai neparedzētiem notikumiem;

• izteikta pieķeršanās noteiktām rutīnām vai noteikumiem;

• atkārtoti un ritualizēti uzvedības modeļi;

• atkārtotas un stereotipiskas kustības;

• izteikta un noturīga interese par konkrētiem priekšmetiem, to daļām vai noteiktiem stimuliem;

• paaugstināta vai pazemināta jutība pret sensorajiem stimuliem, piemēram, skaņām, gaismu, tekstūrām, smaržām, garšām, siltumu, aukstumu vai sāpēm.

Autiskā spektra traucējumu apakškategorijas SSK-11
SSK-11 autiskā spektra traucējumu apakškategorijas ļauj precīzāk raksturot personas funkcionēšanu un galvenās grūtības. Tās ļauj norādīt, vai cilvēkam ir intelektuālās attīstības traucējumi un funkcionālās valodas traucējumi un kādā mērā tie izpaužas, kā arī to, vai ir piedzīvots regress jeb zaudētas iepriekš apgūtās prasmes.

SSK-11 izšķir šādas autiskā spektra traucējumu apakškategorijas:

• 6A02.0 – autiskā spektra traucējumi bez intelektuālās attīstības traucējumiem un bez vai ar viegliem funkcionālās valodas traucējumiem;

• 6A02.1 – autiskā spektra traucējumi ar intelektuālās attīstības traucējumiem un bez vai ar viegliem funkcionālās valodas traucējumiem;

• 6A02.2 – autiskā spektra traucējumi bez intelektuālās attīstības traucējumiem un ar funkcionālās valodas traucējumiem;

• 6A02.3 – autiskā spektra traucējumi ar intelektuālās attīstības traucējumiem un ar funkcionālās valodas traucējumiem;

• 6A02.5 – autiskā spektra traucējumi ar intelektuālās attīstības traucējumiem un bez funkcionālās valodas;

• 6A02.Y – citi precizēti autiskā spektra traucējumi;

• 6A02.Z – neprecizēti autiskā spektra traucējumi.

Ja papildus tiek noteikta atsevišķa intelektuālās attīstības traucējumu diagnoze, tai piešķir atbilstošu kodu, kas norāda traucējumu smaguma pakāpi.

Kā bērniem tiek noteikta autiskā spektra traucējumu diagnoze?
Ja ģimenes ārsta vai pediatra veiktā skrīninga rezultāti liecina par iespējamiem autiskā spektra traucējumiem, bērns tiek nosūtīts uz konsultāciju pie bērnu psihiatra. Autiskā spektra traucējumu klīnisko diagnozi bērniem nosaka bērnu psihiatrs, diagnostikas procesā sadarbojoties ar citiem speciālistiem.

Diagnoze netiek noteikta, balstoties tikai uz skrīninga rezultātiem vai vecāku un likumisko pārstāvju sniegto informāciju. Diagnostikas pamatā ir visaptverošs un individuāls bērna izvērtējums, un tajā var iesaistīties vairāki speciālisti.

Bērnu psihiatrijas komandā parasti darbojas bērnu psihiatrs, medicīnas māsa, klīniskais vai veselības psihologs un viens vai vairāki funkcionālie speciālisti. Atkarībā no bērna vajadzībām diagnostikas procesā var iesaistīties:

• medicīnas māsa, kas strukturēti intervē vecākus par grūtniecību, dzemdībām, ģimenes anamnēzi, bērna attīstību, veselību, uzvedību un grūtībām dažādās dzīves situācijās;

• klīniskais vai veselības psihologs, kas veic neiropsiholoģisko novērtējumu autisma pazīmju identificēšanai, tostarp ADI-R strukturēto interviju ar vecākiem un ADOS-2 testu bērnam;

• audiologopēds, kas izvērtē komunikācijas spējas, runu, valodu, fonāciju un rīšanu;

• ergoterapeits, kas izvērtē sīko motoriku, pašaprūpes un rakstīšanas prasmes;

• fizioterapeits, kas novērtē motoriku, ķermeņa koordināciju, gaitu un līdzsvaru;

• uztura speciālists, kas sniedz ieteikumus saistībā ar ēšanu un uzturu;

• ģenētiķis, kura uzdevums ir izslēgt citus traucējumus vai slimības, kuru simptomi var līdzināties autiskā spektra traucējumu pazīmēm.

Bērnu psihiatrs apkopo un analizē diagnostikas procesā iegūto informāciju, izvērtē iespējamos blakustraucējumus un citus traucējumus ar līdzīgām izpausmēm un nosaka, vai bērna pazīmes atbilst autiskā spektra traucējumu diagnostikas kritērijiem.

ADOS-2 tests bērniem
Autisma diagnostikas procesā var izmantot ADOS-2 (Autism Diagnostic Observation Schedule jeb Autisma diagnostikas novērošanas skalu). Testam ir vairāki moduļi, kas paredzēti dažādiem vecumposmiem, un to iespējams izmantot bērniem no 12 mēnešu vecuma.

Lai bērnam veiktu valsts apmaksātu ADOS-2 testu, nepieciešams valsts apmaksāta psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījums.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju 2025. gadā valsts apmaksāts ADOS-2 tests bērniem ar nosūtījumu ir pieejams šādās ārstniecības iestādēs:

Rīga

• VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
  Juglas iela 20, Rīga, LV-1079
  Tālrunis: 80708866, +371 67064461 (zvanot no ārzemēm)
  E-pasts: pieraksti@bkus.lv
  Pieteikšanās vizītei: https://www.bkus.lv/lv/form/pieteikt-viziti

• Rīgas Veselības centra filiāle “BOLDERĀJA”
  Mežrozīšu iela 43-1, Rīga, LV-1016
  Tālrunis: 62888802
  E-pasts: rehab.bolderaja@rigasveseliba.lv

• Rīgas Veselības centra filiāle “IMANTA”
  Imantas 8. līnija 1, korpuss 1, Rīga, LV-1083
  Tālrunis: 62888804
  E-pasts: rehab.imanta@rigasveseliba.lv

• Rīgas Veselības centra filiāle “ĶENGARAGS”
  Kaņiera iela 13, Rīga, LV-1083
  Tālrunis: 62888806
  E-pasts: rehab.kengarags@rigasveseliba.lv

• Rīgas Veselības centra filiāle “ZIEPNIEKKALNS”
  Spulgas iela 24, Rīga, LV-1058
  Tālrunis: 62888803
  E-pasts: rehab.ziepniekkalns@rigasveseliba.lv

Vidzeme

• VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””
  Valdemāra iela 46, Ainaži, Limbažu novads, LV-4035
  Tālrunis: 64024971, 28351451
  E-pasts: slimnica@ainazuslimnica.lv

• SIA “Aizkraukles slimnīca”
  Bērzu iela 5, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101
  Tālrunis: 65133875, 65133870

• SIA “Ogres rajona slimnīca”
  Slimnīcas iela 2, Ogre, Ogres novads, LV-5001
  Tālrunis: 20390088, 22307203
  E-pasts: poliklinika@ogresslimnica.lv

• SIA “Salaspils veselības centrs”
  Lauku iela 8, Salaspils, Salaspils novads, LV-2121
  Tālrunis: 67800750
  E-pasts: registratura@salaspilsvc.lv

• VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”
  Valkas iela 11, Strenči, Valmieras novads, LV-4730
  Tālrunis: 25480540

Zemgale

• VSIA slimnīca “Ģintermuiža”
  Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008
  Tālrunis: 63022770, 63007495, 26164021

Latgale

• VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”
  L. Dārza iela 60/62, Daugavpils, LV-5417
  Tālrunis: 65402240

• SIA “Ludzas medicīnas centrs”
  Raiņa iela 43, Ludza, Ludzas novads, LV-5701
  Tālrunis: 65707093

Kurzeme

• VSIA “Piejūras slimnīca”
  Jūrmalas iela 2, Liepāja, LV-3401
  Tālrunis: 63423253
  E-pasts: slimnica@lps.gov.lv

• SIA “Ilzes Embrikas ārsta prakse”
  Atpūtas iela 16, Ventspils, LV-3601
  Tālrunis: 20214402
  E-pasts: i_putnina@inbox.lv

Pāreja uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpi
Autiskā spektra traucējumi nepazūd, sasniedzot pilngadību. To izpausmes laika gaitā var mainīties, tāpēc ir svarīgi nodrošināt ārstēšanas un psihosociālās rehabilitācijas nepārtrauktību arī pēc 18 gadu vecuma.

Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem var būt arī citi psihiskās veselības traucējumi, piemēram, trauksme, depresija vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Tie var papildus ietekmēt mācības, darbu un ikdienas funkcionēšanu, tādēļ nepieciešamais atbalsts jāpielāgo katra cilvēka individuālajām vajadzībām.

Latvijā pāreju no bērnu uz pieaugušo psihiatrijas aprūpi koordinē Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC). Ja jaunietis līdz šim saņēmis palīdzību bērnu psihiatrijas sistēmā, NPVC piedāvā strukturētu pārejas procesu, kas ietver dokumentu un nepieciešamās informācijas nodošanu pieaugušo speciālistiem, kā arī konsultācijas, lai palīdzības saņemšana netiktu pārtraukta.

Ja pāreja nenotiek ar NPVC starpniecību, tā jāorganizē individuāli. Šādā gadījumā nepieciešams:

• savākt iepriekšējos medicīniskos dokumentus, tostarp bērnu psihiatra izrakstus, informāciju par diagnozi, ārstēšanas plāniem, veiktajiem izmeklējumiem un blakustraucējumiem;

• vērsties pie pieaugušo psihiatra izvēlētajā ārstniecības iestādē;

• turpināt līdzšinējo terapiju un medikamentozo ārstēšanu pārejas laikā, lai palīdzības saņemšanā nerastos pārtraukums.

Pieaugušo psihiatrs izvērtē situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus, izsniedz nosūtījumus pie citiem speciālistiem, kā arī var palīdzēt sagatavot dokumentus invaliditātes grupas iegūšanai.

Pārejai uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpi ieteicams sākt gatavoties savlaicīgi - vismaz dažus mēnešus pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tas palīdz laikus sakārtot nepieciešamos dokumentus un plānot turpmāko palīdzības saņemšanu, ņemot vērā, ka arī pie valsts apmaksāta pieaugušo psihiatra var būt gaidīšanas rindas.

Autisma diagnozes noteikšana pieaugušajiem

Autiskā spektra traucējumu diagnozi var noteikt arī pieaugušajiem, kuriem tā nav noteikta bērnībā. Gala diagnozi nosaka psihiatrs, un vizītei pie pieaugušo psihiatra nosūtījums nav nepieciešams. Tomēr pirms vizītes var būt noderīgi konsultēties ar ģimenes ārstu, īpaši tad, ja viņš cilvēku pazīst kopš bērnības un var palīdzēt apkopot diagnostikai nepieciešamo informāciju par attīstības vēsturi.

Pieaugušo diagnostika galvenokārt balstās uz klīnisko izvērtējumu. Tajā tiek ņemtas vērā cilvēka komunikācijas un sociālās prasmes, attīstības vēsture un pašreizējās funkcionēšanas grūtības. Lielāka uzmanība nekā bērnu diagnostikā tiek pievērsta arī paša cilvēka sniegtajai informācijai un pašnovērtējumam.

Diagnozes noteikšana pieaugušajiem var būt sarežģītāka vairāku iemeslu dēļ. Ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju par cilvēka attīstību bērnībā, turklāt pieaugušais dzīves laikā var būt izveidojis pielāgošanās stratēģijas, kas padara autisma pazīmes mazāk pamanāmas. Autisma pazīmes var arī pārklāties ar citu traucējumu pazīmēm, un cilvēkam vienlaikus var būt arī blakustraucējumi.

Diagnostikā var izmantot:

• klīniskās intervijas;

• pašnovērtējuma testus;

• ja iespējams, ģimenes locekļu sniegto informāciju;

• ADOS-2 testa 4. moduli, kas paredzēts arī pieaugušajiem.

Veicot valsts apmaksātu psihodiagnostiku pēc psihiatra pieprasījuma, klīniskais psihologs var izvēlēties izmantot ADOS-2, ja ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem. Tomēr tā izmantošana nav ierasta prakse un ir atkarīga no speciālista izvērtējuma. ADOS-2 var veikt arī par maksu pie privāti praktizējoša klīniskā psihologa, kuram ir atbilstošs sertifikāts; šādā gadījumā nosūtījums nav nepieciešams.

Gala lēmumu par diagnozi pieņem psihiatrs. Atsevišķos gadījumos diagnozes precizēšanai var tikt organizēts arī ārstu konsīlijs.

Kāpēc autisma diagnoze var būt svarīga arī pieaugušā vecumā?
Tas, ka autisms nav diagnosticēts bērnībā, nenozīmē, ka cilvēkam tas nerada grūtības. Daudzi cilvēki gadiem nezina, kāpēc viņiem ir tik grūti dzīvot atbilstoši sabiedrības prasībām, un pierod pie spēku izsīkuma, trauksmes un sociālām neveiksmēm.

Bieži cilvēki pieņem, ka ir “vāji”, “slinki” vai “emocionāli nestabili”, lai gan grūtību pamatā var būt nesaderība starp viņu uztveres un informācijas apstrādes veidu un apkārtējo vidi. Diagnoze var palīdzēt uz savu līdzšinējo pieredzi paskatīties citādi, mazināt pašpārmetumus un sākt sevis pieņemšanas ceļu.

Diagnoze palīdz arī labāk izprast, kā iekārtot ikdienu atbilstoši savām vajadzībām. Ilgstoša pielāgošanās apkārtējās vides un sabiedrības gaidām var veicināt izdegšanu, depresiju un trauksmi. Pareizi noteikta diagnoze var palīdzēt saņemt piemērotu atbalstu un saprast, kādi pielāgojumi nepieciešami ikdienā.

Oficiāli noteikta diagnoze var būt būtiska arī, lai saņemtu nepieciešamos pielāgojumus darbā, izglītībā vai veselības aprūpē un piekļūtu plašākam atbalsta pakalpojumu lokam, tostarp sociālajiem pakalpojumiem.

Diagnoze var palīdzēt arī labāk apzināties savas stiprās puses, grūtības, robežas un vajadzības, kā arī veidot vidi, kas mazina sensoro un kognitīvo pārslodzi. Tā var sniegt arī piederības sajūtu, ļaujot ieraudzīt, ka ir citi cilvēki ar līdzīgu pieredzi.

Autisms ir traucējums mūža garumā, tādēļ pati diagnoze autismu nemaina. Taču diagnozes saņemšana var mainīt cilvēka izpratni par sevi, savām vajadzībām un ikdienas grūtībām. Apzinoties savas vajadzības, iespējams meklēt piemērotu atbalstu un veidot vidi, kas palīdz mazināt grūtības.

Autiskā spektra traucējumu diagnostika nav balstīta uz vienu pazīmi vai vienu testu. Tās pamatā ir visaptverošs un individuāls cilvēka izvērtējums, ņemot vērā sociālo komunikāciju un mijiedarbību, uzvedības un interešu īpatnības, attīstības vēsturi un funkcionēšanu dažādās dzīves jomās.

Autiskā spektra traucējumu diagnozi bērniem nosaka bērnu psihiatrs, savukārt pieaugušajiem – psihiatrs. Diagnostikas procesā atkarībā no cilvēka vecuma un individuālajām vajadzībām var iesaistīties arī citi speciālisti.

Diagnozi iespējams noteikt gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā. Lai gan diagnostikas process dažādos vecumposmos atšķiras, precīza diagnoze var palīdzēt labāk izprast cilvēka grūtības un vajadzības, kā arī saņemt piemērotu atbalstu un nepieciešamos pielāgojumus.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.unsplash.com