Autiskā spektra traucējumi (AST) ir stāvoklis mūža garumā, un autismu nav iespējams “izārstēt”. Tomēr ir pieejamas dažādas psihosociālās rehabilitācijas metodes un terapijas, kuru mērķis ir veicināt cilvēka attīstību, uzlabot ikdienas funkcionēšanu un palīdzēt iekļauties sabiedrībā. Īpaši nozīmīga ir savlaicīga grūtību atpazīšana un atbilstoša atbalsta uzsākšana. 

Izvēloties intervenci vai terapiju, būtiski ņemt vērā ne tikai tās nosaukumu vai citu cilvēku pieredzi, bet arī to, vai izmantotās metodes ir zinātniski pamatotas un piemērotas konkrētā cilvēka vajadzībām.

Ko nozīmē pierādījumos balstīta intervence?
Pierādījumos balstīta intervence ir ārstēšanas metode, terapija vai programma, kas ir zinātniski pētīta un kuras efektivitātei ir pierādījumi. Šādas metodes tiek vērtētas, piemēram, klīniskajos pētījumos un sistemātiskos pārskatos.

Tas ir būtiski, jo sabiedrībā un medijos mēdz parādīties dažādas terapijas, diētas un citas metodes, kurām tiek piedēvēti ļoti labi vai pat “brīnumaini” rezultāti, lai gan šiem apgalvojumiem nav pietiekama zinātniska pamatojuma.

Vienlaikus arī pierādījumos balstīta intervence nebūs vienādi piemērota un efektīva ikvienam cilvēkam. Rezultātus var ietekmēt cilvēka vecums, blakustraucējumi, vide un citi individuāli faktori.

Lietišķā uzvedības analīze (ABA)
Lietišķā uzvedības analīze jeb ABA terapija pēta, kā apkārtējās vides faktori ietekmē cilvēka uzvedību un kā cilvēki mācās un apgūst jaunas prasmes.

ABA terapija ir individualizēta un izmanto pastiprināšanas stratēģijas, lai palīdzētu attīstīt vēlamās prasmes un mazinātu uzvedību, kas traucē mācīšanos vai ikdienas dzīvi. To izmanto, lai bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem, īpaši bērniem ar AST, palīdzētu apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes. Pētījumi apliecina tās efektivitāti komunikācijas un sociālās mijiedarbības uzlabošanā un traucējošas uzvedības mazināšanā.

Agrīnā intervence (Denveras modelis)
Denveras modelis ir agrīnās intervences programma bērniem vecumā no 12 līdz 48 mēnešiem. Tā apvieno bērna attīstības un lietišķās uzvedības analīzes pieejas un ir balstīta rotaļās un savstarpējā saskarsmē.
Intervences mērķis ir veicināt sociālo komunikāciju, kognitīvās un valodas prasmes. To var īstenot apmācīti klīniskie psihologi, speciālie pedagogi, logopēdi vai ergoterapeiti. Būtiska loma ir arī vecāku līdzdalībai. Aktivitātes ir izstrādātas tā, lai veicinātu pozitīvas emocijas, prieku un spontanitāti, bet pierādījumi liecina, ka tiek uzlabota valodas attīstība, kognitīvās spējas, palielināta sociālā iesaiste un komunikācijas prasmes.

“Early Bird” atbalsta programma vecākiem
Early Bird programmas mērķis ir palīdzēt vecākiem labāk izprast autiskā spektra traucējumus un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas bērna mācīšanās un uzvedības atbalstam.
Programma Early Bird paredzēta līdz piecu gadu vecu bērnu vecākiem, savukārt Early Bird Plus - 4-9 gadus vecu bērnu vecākiem. Pusaudžu vecākiem vecumā no 10 līdz 16 gadiem paredzēta programma Teen Life, kuras mērķis ir stiprināt vecākus un palīdzēt risināt grūtības, kas bērniem ar AST var rasties pubertātes laikā.

TEACCH
TEACCH ir pieeja bērnu ar autismu un līdzīgiem komunikācijas traucējumiem attīstības veicināšanai. Tajā liela nozīme ir strukturēšanai un vizuālajam atbalstam. Tiek veidots individuāls, uz konkrēto cilvēku vai ģimeni orientēts plāns, strukturēta fiziskā vide un izmantoti vizuāli palīglīdzekļi, lai ikdienas darbību secība un konkrēti uzdevumi būtu paredzamāki un saprotamāki.

PECS jeb komunikācijas sistēma ar attēlu palīdzību
PECS (Picture Exchange Communication System) ir alternatīvās komunikācijas sistēma cilvēkiem ar saziņas grūtībām. Izmantojot PECS, bērns komunikācijai lieto attēlu kartītes, kas var būt sakārtotas mapē, grāmatā vai albumā. Sākotnēji bērns ar attēla palīdzību mācās palūgt sev vēlamu lietu, bet pakāpeniski komunikācija tiek paplašināta. Ar PECS metodi īpaši tiek vingrinātas komunikācijai svarīgās iniciatīvas, mērķtiecības un neatlaidības prasmes. 

PECS galvenais mērķis ir funkcionālās komunikācijas apgūšana. Pētījumi liecina, ka daži bērni, kuri izmanto PECS, attīsta arī runu, savukārt, citi var pāriet uz runas ģene - rēšanas ierīci (SGD). PECS efektivitāte ir apliecināta daudzos pētījumos - kopumā vairāk nekā 190 pētnieciskajos rakstos no visas pasaules.

Sociālās grupas un sociālo prasmju treniņi
Sociālās grupas dod cilvēkiem ar autismu iespēju satikties un darboties kopā drošā un atbalstošā vidē. Grupas parasti vada profesionāļi vai brīvprātīgie, bet tās ir elastīgas attiecībā uz piedāvāto izklaidējošo aktivitāšu klāstu. Tajās var notikt dažādas kopīgas aktivitātes, piemēram, galda spēles, teātra vai sporta aktivitātes.
Sociālo prasmju treniņa grupas sniedz iespēju cilvēkiem ar autismu praktizēt un uzlabot savas sociālās prasmes drošā, atbalstošā vidē. Sociālo prasmju grupas atšķiras no sociālajām grupām, jo tās ir vairāk vērstas uz prasmju apgūšanu, un tādēļ varētu būt strukturētākas.

Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija (AAK)
Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija jeb AAK palīdz cilvēkiem, kuri nevar pilnvērtīgi sazināties mutiski, paust domas, vēlmes un vajadzības.

Komunikācijā var izmantot, piemēram, zīmju valodu, attēlus, simbolus, planšetes vai komunikācijas lietotnes.

AAK var būt:

• alternatīva komunikācija, kas aizstāj runu;

• augmentatīva jeb papildinoša komunikācija, kas papildina esošo verbālo komunikāciju.

AAK sistēma tiek pielāgota konkrētā cilvēka spējām un vajadzībām – vienam var būt piemēroti vienkārši attēli, bet citam nepieciešami tehnoloģiski risinājumi vai vairāku metožu kombinācija.

Programma STOP 4–7
STOP 4–7 ir agrīnās intervences programma bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem ar uzvedības problēmām. Programmas laikā atsevišķās grupās strādā ar bērnu, vecākiem un pedagogiem.

Programmas mērķis ir mazināt problemātisko uzvedību un palīdzēt vecākiem apgūt pozitīvās audzināšanas principus. Dati liecina, ka pēc programmas apguves bērnu agresīvā uzvedība sa - mazinās tūliņ, turklāt izmaiņas ir noturīgas arī pēc 6 un 12 mēnešiem, bērni apgūst problēmu risināšanas prasmes un pakāpeniski mazinās izaicinošā un agresīvā uzvedība. Savukārt pēc vecāku apmācībām mainās audzināšanas principi - mazi - nās bērna fiziska sodīšana un nekonsekvence, pastiprinās pozitīvās audzināšanas pārsvars.

Programma ir adaptēta latviešu valodā. Kopš 2020. gada, realizējot STOP 4-7 programmu, ir sniegts atbalsts jau kopumā 1498 bērniem, viņu vecākiem un peda - gogiem, apmācīti vairāk nekā 300 programmas speciālisti, nodrošinot Program - mas īstenošanu visā Latvijas teritorijā.

Plašāka informācija par iespējām piedalīties projektā “Stop 4–7” pieejama Valsts kancelejas tīmekļvietnē un novadu Izglītības pārvaldēs.

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)
Kognitīvi biheiviorālā terapija jeb KBT palīdz cilvēkam apzināties saikni starp domāšanu, emocijām un rīcību. Tās pamatā ir ideja, ka, mainot domāšanas veidu, iespējams ietekmēt arī savas izjūtas un uzvedību.

Bērniem un pieaugušajiem ar autismu KBT var palīdzēt emociju regulācijas, trauksmes un socializēšanās grūtību gadījumā.

KBT var palīdzēt:

• mazināt trauksmi - apgūstot praktiskas stratēģijas, kā atpazīt un vadīt trauksmi, ko var izraisīt, piemēram, pārmaiņas, sociālās situācijas vai sensorā pārslodze;

• atpazīt emocijas – mācoties tās saprast, nosaukt un atbilstošāk uz tām reaģēt;

• uzlabot sociālās prasmes – strukturētā veidā apgūstot sociālo situāciju noteikumus, pilnveidojot saskarsmi un izpratni par citu cilvēku perspektīvu;

• pielāgoties grūtībām – piemēram, pārmaiņām un stresa situācijām izglītības iestādē vai darbā.

Lai KBT būtu efektīva, bērna vai pieaugušā intelektuālās attīstības līmenim jāatbilst vismaz astoņu gadu vecumam.

Kur pieteikties KBT?

• Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija – pieejams sertificētu KBT speciālistu saraksts visā Latvijā, norādot arī, vai speciālists strādā ar bērniem vai pieaugušajiem;

• Pusaudžu resursu centrs – piedāvā psihoterapiju, tostarp KBT, pusaudžiem no 10 gadu vecuma un jaunajiem pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam;

• Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs – piedāvā psihoterapiju bērniem un jauniešiem, tostarp KBT pieeju.

Lai KBT būtu efektīva, bērna vai pieaugušā intelektuālās attīstībai jāatbilst vismaz 8 gadu vecuma līmenim.

Ergoterapija
Ergoterapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas ikdienas dzīvē un pēc iespējas patstāvīgākai funkcionēšanai. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ergoterapija var būt vērsta uz motorikas, sensorās integrācijas un pašaprūpes prasmju attīstīšanu, kā arī dažādu ikdienas uzdevumu apguvi.

Bērniem ergoterapeits var palīdzēt attīstīt, piemēram, prasmes:

• ģērbties un veikt citas pašaprūpes darbības;

• mazgāt rokas un rūpēties par personīgo higiēnu;

• lietot galda piederumus;

• izmantot šķēres un rakstāmpiederumus;

• organizēt un izpildīt ikdienas vai mācību uzdevumus.

Ergoterapeits var izvērtēt arī bērna sīko motoriku, manipulācijas spējas, objekta kontroli, vizuāli motorisko integrāciju, rakstīšanas un pašapkalpošanās prasmes. Izvērtēšanā tiek izmantoti dažādi instrumenti, kas palīdz noteikt bērna stiprās puses, attīstības vajadzības un piemērotākās terapeitiskās pieejas.

Ergoterapijas procesā tiek veidota droša un motivējoša vide, kurā bērns, darbojoties, rotaļājoties un gūstot praktisku pieredzi, var attīstīt patstāvību un pašpārliecinātību, kā arī prasmes, kas nepieciešamas ikdienā.

Audiologopēda nodarbības
Audiologopēda nodarbības ir vērstas uz bērna komunikācijas, runas un valodas prasmju attīstīšanu, ņemot vērā viņa individuālās vajadzības un spējas. Audiologopēds veic runas, valodas, balss un rīšanas funkciju novērtēšanu. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiek izstrādāts individuāls terapijas plāns.

Audiologopēda nodarbības var būt vērstas uz:

• skaņu izrunas attīstīšanu;

• vārdu krājuma paplašināšanu;

• teikumu veidošanas prasmju uzlabošanu;

• alternatīvās komunikācijas metožu izmantošanu, piemēram, attēlu kartītēm vai saziņas ierīcēm, ja bērnam ir grūtības sazināties mutiski.

Nodarbībās var izmantot spēles, vizuālos materiālus un sensorās stimulācijas metodes, lai palīdzētu bērnam justies droši un motivētu iesaistīties. Sadarbojoties ar vecākiem un citiem speciālistiem, audiologopēds palīdz veidot arī tādu vidi, kas veicina bērna komunikācijas prasmju attīstību ikdienas situācijās.

Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešamais atbalsts var būt ļoti atšķirīgs. Arī pierādījumos balstītas intervences nav vienādi piemērotas ikvienam, tāpēc izvēloties terapiju, būtiski ņemt vērā konkrētā cilvēka vecumu, prasmes, vajadzības, grūtības un citus individuālos faktorus. 

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.\

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.unsplash.com