Pirms Latvijā tika ieviests gadījumu vadītāja pakalpojums, biedrība “Latvijas Autisma apvieniba” rūpīgi pētīja, kā līdzīgi risinājumi darbojas citās valstīs. Analīze ietvēra gan zinātnisko literatūru, gan intervijas ar ekspertiem no ASV, Apvienotās Karalistes, Ungārijas un Somijas, kā arī Īrijas “One Stop Shop” pieredzi. Visi šie piemēri parādīja atšķirīgus risinājumus, bet bija vienisprātis par vienu – ģimenēm nepieciešams cilvēks, kas palīdz orientēties sistēmā un neļauj palikt vienām.

Mācības no pasaules

ASV pieredze ar Family Navigator programmām parādīja, ka īpaši apmācīts cilvēks būtiski mazina stresu un uzlabo piekļuvi pakalpojumiem. Latvijā šo ideju pārņēmām, bet papildinājām ar emocionālu atbalstu.

Kā kāda mamma teica: “Es pirmo reizi pēc ilga laika sajutu, ka kāds stāv man blakus, nevis tikai pasaka, ko man vēl jādara.”

Apvienotajā Karalistē eksperti uzsvēra, cik svarīgi ir palīdzēt jau pirms diagnozes. Gaidīšanas laiks bieži ir ļoti garš, un tas vecākiem šķiet kā “zaudēts laiks”. Tieši tāpēc Latvijā nolēmām, ka gadījumu vadītājs iesaistās uzreiz – brīdī, kad ģimenei rodas jautājumi un neskaidrība.

Kā stāsta kāds tēvs: “Tas, ka  gadījumu vadītājs palīdzēja sadalīt lielo problēmu pa mazākiem soļiem, bija izšķiroši. Tad pēkšņi viss vairs nelikās tik bezcerīgi. ”

Ungārijā svarīga loma ir vecāku savstarpējam atbalstam. Tas rada uzticību, bet vienlaikus eksperti brīdina, ka tikai pieredze vien nevar aizstāt profesionālas zināšanas. Latvijā šo principu apvienojām – daļa gadījumu vadītāju ir vecāki bērniem ar autismu, bet viņiem ir apmācības un supervīzijas, lai palīdzība būtu gan cilvēcīga, gan profesionāla.

Somijas pieredze apliecināja, ka ģimenēm vajadzīgs arī praktisks atbalsts ikdienā – kā sagatavoties sarunai ar skolotājiem, kā noformēt dokumentus vai kā tikt galā ar uzvedības krīzi mājās.

Kā uzsvēra kāds  speciālists: “Svarīgi, lai gadījumu vadītājs nebūtu tikai konsultants. Viņam jāiedziļinās ģimenes situācijā un jāpalīdz īstenot risinājumus praksē. ”

Īrijas “One Stop Shop” pieredze savukārt parādīja, cik būtiski ir nepieļaut tukšu gaidīšanas laiku. Tur ģimenes saņem padomu un praktisku palīdzību vienuviet, arī tad, ja diagnoze vēl tikai tiek gaidīta. Latvijā izvēlējāmies citu pieeju – nevis centrus, bet konkrētu cilvēku, kas soli pa solim iet līdzi ģimenei.

Kāpēc tieši šis modelis Latvijā

Latvijā ģimenes, kurās aug bērns ar autismu, bieži nonāk starp vairākām sistēmām – veselības, izglītības un sociālās aprūpes. Neviena no tām pilnībā neuzņemas atbildību, un vecākiem pašiem nākas būt “vadītājiem”, kas koordinē visu nepieciešamo. Eksperti norāda, ka šādā situācijā vecāki ātri izdeg un bieži paliek bez reāla risinājuma. Tieši tāpēc mūsu modelī tika iekļauta navigatora funkcija – cilvēks, kas palīdz saprast, ar ko sākt, kur vērsties un kā soli pa solim virzīties uz priekšu. Tas noņem smago nastu no vecākiem un ļauj viņiem vairāk koncentrēties uz bērnu, nevis uz papīriem un birokrātiju.

Otrs būtiskais aspekts ir atbalsts pirms diagnozes. Latvijā gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un speciālistiem ir ļoti garas – mēneši un pat gadi. Šis laiks ģimenēm nereti šķiet kā “tukšs posms”, kurā neko nevar darīt. Tomēr pētījumi un citu valstu pieredze rāda, ka tieši šajā posmā ir kritiski svarīgi sniegt atbalstu – lai vecāki nepaliktu vieni ar savām bažām un lai bērna vajadzības netiktu atliktas līdz diagnozes saņemšanai. Tāpēc Latvijā nolēmām, ka gadījumu vadītājs būs klāt jau no pirmās dienas, kad ģimenei rodas jautājumi.

Trešais pīlārs ir vecāku pieredze. Ģimenes daudz biežāk uzticas cilvēkam, kurš pats ir bijis līdzīgā situācijā un saprot, kā tas ir – stāvēt rindās, meklēt informāciju un cīnīties par bērna vajadzībām. Taču vienlaikus bija svarīgi, lai šī pieredze nekļūst par vienīgo atbalsta pamatu. Tāpēc Latvijā daļa gadījumu vadītāju ir vecāki bērniem ar autismu, bet viņi visi saņem profesionālas apmācības un supervīzijas. Tas nodrošina, ka palīdzība ir gan cilvēcīga un empātiska, gan kvalitatīva un atbildīga.

Visbeidzot – praktisks ikdienas atbalsts. Latvijas speciālisti intervijās uzsvēra, ka vecākiem bieži trūkst nevis informācijas kopumā, bet konkrētu risinājumu ikdienas situācijām: kā sagatavoties sarunai ar skolotāju, kā aizpildīt iesniegumu sociālajam dienestam, kā rīkoties, ja bērnam ir krīze mājās. Gadījumu vadītājs palīdz sadalīt lielo problēmu pa maziem, saprotamiem soļiem.

Kā stāstīja kāda mamma: “Es sapratu, ka mums nav jāgaida gadu tukšumā. Ar gadījumu vadītāja palīdzību mēs sākām darboties jau tagad – mājās, kopienā, ar resursiem, kas bija pieejami. Un tas mainīja visu. ”

Apvienojot šos četrus elementus, Latvijā radīts modelis, kas nav tikai teorētisks. Tas balstās gan pasaules pieredzē, gan mūsu pašu ekspertu atziņās, bet pats svarīgākais – tas atbild uz reālajām ģimeņu vajadzībām. Ja šāda cilvēka nebūs, ģimenes riskē salūzt starp sistēmām. Ja viņš būs, tad ģimene spēs turpināt dzīvot, un bērns saņems vajadzīgo palīdzību.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.