Ja rodas aizdomas, ka bērnam vai pieaugušajam varētu būt autiskā spektra traucējumi (AST), svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie speciālistiem un veikt padziļinātu izvērtēšanu. Attīstības grūtībām var būt dažādi iemesli, tāpēc skrīnings un diagnostika palīdz noskaidrot, vai grūtības ir saistītas ar autismu vai citiem attīstības traucējumiem.

Kā notiek autisma skrīnings?
Autisma skrīnings ir sākotnēja attīstības izvērtēšana, kuras mērķis ir savlaicīgi pamanīt pazīmes, kas var liecināt par autiskā spektra traucējumiem. Skrīnings nav diagnostikas metode un pats par sevi neapstiprina autisma diagnozi, taču palīdz noteikt, vai nepieciešama padziļināta bērna attīstības izvērtēšana.

Bērna attīstības traucējumu skrīnings Latvijā tiek veikts primārās veselības aprūpes sistēmā pie ģimenes ārsta. Attīstības izvērtēšanā bieži tiek izmantoti bērna attīstības atskaites punkti, kas iekļauti arī starptautiski ieteiktajos skrīninga instrumentos.

Saskaņā ar Neirālās attīstības traucējumu agrīnās diagnostikas un ārstēšanas klīnisko algoritmu, īpaša uzmanība bērna attīstībai jāpievērš 6, 9, 12, 18, 24 un 36 mēnešu vecumā. Šajos vecumposmos tiek izvērtēta:

• sīkā un lielā motorika;

• valoda un komunikācija;

• kognitīvās spējas;

• sociālās prasmes;

• ikdienas aktivitātes.

Pašlaik Latvijā izmantotais attīstības izvērtējums, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", paredz, ka gadījumā, ja bērnam trūkst kaut viena no attīstības atskaites punktiem, viņš jānosūta uz padziļinātu izvērtēšanu.

Kādi skrīninga instrumenti tiek izmantoti?
Bērniem līdz trīs gadu vecumam autisma skrīningam var izmantot M-CHAT-R anketu latviešu valodā. Svarīgi zināt, ka pozitīvs skrīninga rezultāts vēl nenozīmē, ka bērnam ir autiskā spektra traucējumi. Tas norāda uz nepieciešamību veikt pilnvērtīgu bērna attīstības izvērtēšanu.

Ja skrīninga rezultāti ir pozitīvi, bērns tiek nosūtīts uz funkcionālo izvērtējumu agrīnajai intervencei un padziļinātu diagnostiku, ko veic multiprofesionāla bērnu psihiatrijas komanda, kurā var būt iesaistīts bērnu psihiatrs, klīniskais psihologs un funkcionālie speciālisti.

Nosūtot bērnu uz padziļinātu izvērtēšanu, nosūtījumā ieteicams iekļaut visaptverošu informāciju par nosūtījuma iemeslu, bērna funkcionālajām grūtībām, to smagumu un iepriekš veikto autisma skrīninga rezultātiem.

Līdztekus tam Latvijā tiek pilnveidoti arī citi skrīninga instrumenti. Plānots ieviest CAST (Childhood Autism Spectrum Test) bērniem līdz 11 gadu vecumam, kā arī izstrādāt vienotu agrīnās attīstības izvērtēšanas instrumentu bērniem no pusotra līdz sešu gadu vecumam, ko varētu izmantot gan ģimenes ārsti, gan izglītības jomas speciālisti.

Ko darīt, ja bērnam ir pozitīvi autisma skrīninga rezultāti vai ir aizdomas par autismu?

1. Vērsieties pie ģimenes ārsta
Attīstības traucējumiem var būt dažādi iemesli, tāpēc ieteicams lūgt ģimenes ārstam nosūtījumus pie vairākiem speciālistiem, tostarp:

• bērnu neirologa;

• fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta;

• uz dzirdes un redzes pārbaudēm;

• bērnu psihiatra.

Tā kā gaidīšanas rindas pie speciālistiem nereti ir garas, ieteicams nosūtījumus pieprasīt uzreiz.

2. Izmantojiet agrīnās intervences iespējas
Ja bērns ir jaunāks par sešiem gadiem un ģimenes ārstam vai ārstam-speciālistam rodas aizdomas par autiskā spektra traucējumiem, iespējams saņemt valsts apmaksātu agrīnās intervences pakalpojumu.

Svarīgi atcerēties, ka mērķtiecīgas rehabilitācijas uzsākšanai nav nepieciešama oficiāli apstiprināta diagnoze. Atbalstu ieteicams sākt pēc iespējas agrāk, lai nezaudētu laiku bērna attīstībai.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu bērniem līdz sešu gadu vecumam, kuriem ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem, ir iespēja saņemt agrīnās intervences pakalpojumu. Bērniem līdz trīs gadu vecumam šis pakalpojums ir pieejams arī tad, ja diagnoze jau ir noteikta.

3. Veiciet padziļinātu diagnostiku
Ja nepieciešams, bērnu psihiatrs var nosūtīt bērnu uz valsts apmaksātu ADOS-2 testu. ADOS-2 ir viens no galvenajiem instrumentiem autiskā spektra traucējumu diagnostikā. Testu iespējamgs veikt arī pie privāti praktizējoša speciālista par maksu. Galīgo diagnozi nosaka bērnu psihiatrs.

4. Neatliekiet rehabilitāciju
Pat ja diagnostikas process vēl turpinās, būtiska nozīme ir savlaicīgai rehabilitācijai. Tāpēc ieteicams vērsties pie funkcionālajiem speciālistiem, kuri var palīdzēt attīstīt tās prasmes, kurās bērnam ir grūtības. Tāpat ir vērts interesēties savas pašvaldības sociālajā dienestā par iespējām saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, kurus finansē pašvaldība.

Mēs zinām, ka vecākiem viens no grūtākajiem brīžiem ir pamanīt, ka bērna attīstība atšķiras no ierastā. Kad parādās autiskā spektra traucējumu pazīmes, ir dabiski izjust nemieru, nedrošību vai bailes. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka šajā situācijā mūsu lielākais sabiedrotais ir laiks.

Agrīna autiskā spektra traucējumu pazīmju atpazīšana un savlaicīga rīcība nenozīmē "etiķetes pielīmēšanu" bērnam. Tā nozīmē iespēju labāk izprast bērna vajadzības un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi nodrošināt viņam piemērotāko atbalstu.

Tas nav viegls solis, taču tas ir viens no svarīgākajiem, ko vecāki var darīt, lai sniegtu bērnam vislabākās iespējas pilnvērtīgai attīstībai.

Ko darīt, ja ir aizdomas par autismu pieaugušajam?
Ja rodas aizdomas par autiskā spektra traucējumiem pieaugušā vecumā, diagnostikas process kopumā ir līdzīgs bērniem, taču ir dažas būtiskas atšķirības. Viena no tām – pieaugušajiem valsts neapmaksā ADOS-2 testu, tāpēc tas jāveic par maksu.

1. Sāciet ar konsultāciju pie psihiatra
Pirmais solis ir konsultācija pie psihiatra. Vizītes laikā ieteicams izstāstīt par savu dzīves gaitu (anamnēzi), pašreizējām grūtībām un iemesliem, kāpēc radušās aizdomas par autiskā spektra traucējumiem.

2. Veiciet padziļinātu izvērtēšanu
Pēc psihiatra ieteikuma pie klīniskā psihologa var veikt ADOS-2 testu, psiholoģisko izpēti un, ja nepieciešams, arī citus testus, kurus izvēlas klīniskais psihologs.

3. Diagnozi nosaka psihiatrs
Galīgo autiskā spektra traucējumu diagnozi nosaka psihiatrs, balstoties uz pacienta stāstījumu un klīniskā psihologa sniegto izvērtējumu.

4. Pievērsiet uzmanību speciālista pieredzei
Svarīgi ņemt vērā, ka ne visiem pieaugušo psihiatriem ir padziļinātas zināšanas un pieredze darbā ar cilvēkiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi. Tāpēc, piesakoties konsultācijai, ieteicams noskaidrot, kāda ir psihiatra pieredze autiskā spektra traucējumu diagnostikā pieaugušajiem.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.canva.com