Reizi mēnesī, pakalpojuma "Atbalstīt ceļā" ietvaros, notiek vecāku atbalstu grupa "Kā tev klājas skolā". Katru reizi tiek runāts par kādu īpaši sasāpējušos problēmu. Septembrī runājām par to, kā no rīta bērnu dabūt ārā no gultas.

Zemāk ir apkopojums ar septembra grupas atziņām un idejām.

Daudzās mūsu ģimenēs sākas ar klusu (vai reizēm ļoti skaļu) cīņu par katru segu, katru zeķi un katru minūti. Mūsu atbalsta grupas tikšanās reizē uzdevām sev un citiem atklātu jautājumu: kāpēc patiesībā ir tik grūti izkāpt no gultas, un kā mēs viens otram varam palīdzēt ar reāliem, pārbaudītiem risinājumiem?

Kad paskatāmies dziļāk par vārdiem "viņš vienkārši spītējas", atklājas patiesie iemesli, un tieši tie parāda ceļu uz risinājumu.

Kāpēc gulta kļūst par cietoksni?

Mūsu pieredze rāda, ka iemesli nav parasts slinkums, bet gan:

• Sensorās pārslēgšanās izaicinājumi: Pāreja no siltas, mīkstas, tumšas un drošas vides uz aukstu grīdu, asu gaismu un neērtām drēbēm sensoriski jutīgam bērnam 9arī pieaugušajam) var būt īstas fiziskas ciešanas.

• Trauksme no skolas un drošās vietas meklējumi: Ja skolā trūkst labsajūtas un pozitīvu emociju, gulta kļūst par vienīgo vietu pasaulē, kur ir droši.

• Autonomijas un kontroles zudums: Bērns jūt, ka viņam nav teikšanas pār savu dienu un ķermeni - palikšana gultā ir pēdējais veids, kā pateikt "stop".

• Fizioloģija un nogurums: Pusaudžu bioloģiskais pulkstenis dabīgi pieprasa vēlāku celšanos; klāt nāk ekrānu ietekme (spēles līdz vēlai naktij) un mikroelementu vai miega trūkums (nespēja iemigt).

• Pārāk liela piepūle digitālajā laikmetā: Bērni ir pieraduši, ka pasaule reaģē sekundes desmitdaļā kā jaudīgs dators. Rīta piepūle prasa laiku, un šķiet, ka resursu tam vienkārši nav.

Ko darīt? Vecāku pārbaudītas idejas un triki

Apkopojām vecāku ieteikumus četrās lielās grupās:

1. Sensorie triki un maigāka pamošanās

• Siltums pret auksto rītu: Salikt bērna drēbes vakarā uz silta radiatora. Dažās ģimenēs bērnam ļauj iet gulēt jau nākamās dienas ērtajās skolas drēbēs - tas noņem vienu milzīgu rīta cīņu.

• Maņa pret maņu:

Modināšana ar smaržu un garšu: silta tēja, kakao ar nelielu našķi gultā vai ābola šķēlītes košļāšana, kas palīdz iedarbināt nervu sistēmu.

Ģimenes četrkājainais draugs: palaist suni gultā, lai tas nolaiza seju - pret to reti kurš spēj noturēt nopietnu pretestību!

• Skaņas un gaismas pārejas:

Radio modinātājpulkstenis ar mierīgu pārraidi vai fonā ieslēgts mūzikas kanāls.

Modinātājpulksteņa aproce, kas maigi vibrē uz rokas, nevis kliedz pa visu istabu.

Baltās gaismas lampas vai mākslīgā saule rītos un vakaros, lai palīdzētu ķermenim saprast diennakts ritmu.

2. Autonomijas un kontroles atdošana bērnam

Kad bērnam atņem rīkojumu straumi un iedod izvēli, pretestība mazinās:

• Nelielu izvēļu spēks:"Vilksi šīs bikses vai svārciņus?", "Vispirms tīrīsi zobus vai ģērbsies?"

• Skaidras vienošanās neitrālā laikā: Vasarā vai mierīgos vakaros runāt par to, kāpēc celšanās ir svarīga, un vienoties par noteikumiem (piemēram, ka ceļamies pēc pirmā signāla vai izmantojam vienu snooze reizi).

• Ceļš uz skolu kā prieka avots: Izvēlēties patīkamāko nokļūšanas veidu - braukt ar sabiedrisko transportu, skolas autobusu vai iet kājām kopā ar draugu.

• Dimantiņu un uzlīmju kalendārs: Lapa ar nedēļas dienām: katru reizi, kad bērns ir laicīgi gatavs, viņš pats ielīmē dimantiņa uzlīmi, un nedēļas beigās tas pārvēršas kopīgā balvā vai kabatas naudā.

3. Reversā plānošana un laika ārējie marķieri

Laika izjūta bērniem ar autismu bieži ir abstrakta. Lai palīdzētu, laiks ir jāpadara redzams vai dzirdams:

• Minūšu plāns "no beigām uz sākumu":Ja no mājas jāiziet 7:30, tad 6:30 beidzam ēst, 6:15 sēžamies pie galda.

• Skaņas enkuri: Sienas pulkstenis ar putnu dziesmām — pie baltās pūces ceļamies, pie lakstīgalas dodamies uz koridoru vilkt apavus.

• Skaņas efekti (kā mašīnas motora rūkoņa nozīmē brokastu beigas, taures skaņas nozīmē iziešanu pa durvīm). tad tas nav viens vecāks, kurš vizu laiku pavada bērnus ar dusmīgu balsi un tādējādi sabojā attiecības

4. Vecāka atbalsts un kopīga sagatavošanās vakarā

• Neuzkraut visu nastu: Ja bērnam ir grūti vienam sakravāt somu, nelauziet šķēpus. Viena mamma dalījās: "Es vairs nemēģinu piespiest likt somu pašai. To daru es katru vakaru, bet iekļauju meitu procesā - stāstu, ko lieku, prasu, kur kas atrodas. Viņa ir iesaistīta un jūtas droši, bez stresa pirms miega."

• Fizioloģiskais atbalsts: Pievērst uzmanību mikroelementiem, D vitamīnam un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu par melatonīna atbalstu vakara iemigšanai.

Noslēgumā: no cīņas uz sadarbību

Rīts nav īstais brīdis audzināšanai vai strīdiem. Katrs solis, ko mēs varam automatizēt, padarīt siltāku, paredzamāku un bērnam kontrolējamāku, noņem milzīgu spriedzi visai ģimenei.

Kura no šīm idejām visvairāk rezonē ar jūsu rīta ritmu? kas jums palīdz izkāpt no gultas, iziet no mājas laika un nonākt skolā laikā?